Helas strēle

Helas strēle (poļu: Mierzeja Helska/Półwysep Helski kašūbu: Hélskô Sztremlëzna, vēsturiski vācu: Halbinsel Hela/Putziger Nehrung) ir Baltijas jūras pussala Polijas ziemeļos, kas atdala Puckas līci no Baltijas jūras.

Helas strēle
Helas strēle Helas strēle Helas strēle
Ģeogrāfija
Izvietojums	Pomožes vojevodiste, Polija
Koordinātas	54°38′30″N 18°46′53″E
Helas strēle Vikikrātuvē

Stiepjas 35 kilometru garumā no Vladislavovo līdz Helai. Strēles vidusdaļā atrodas Jastarņas pilsēta. Strēles platums — no 100 metriem līdz 3 kilometriem. Uz strēles lidz Helai izbūvēts autoceļš un dzelzceļš. Pussalā attīstīts tūrisms.

Līdz pat 17. gadsimtam strēle sastāvēja no vairākām salām, kas savienojās tikai vasaras sezonā. Pēc tam, kad pēc Pirmā pasaules kara atjaunojās Polijas valsts, Helas pussala iekļāvās Polijā. Tā kā tuvumā atradās Dancigas brīvpilsēta un Vācija, Helas pussalā tika izbūvēti nocietinājumi. Polijas kampaņas laikā Polijas karaspēks Helas pussalā bija vieni no pēdējiem, kuri kapitulēja vācu karaspēkam — pussalas aizsardzībaas kaujas notika no 1939. gada 1. septembra līdz 2. oktobrim. Savukārt Otrā pasaules kara beigās vācu garnizons kapitulēja tikai 1945. gada 14. maijā. Mūsdienās pussalas aizsardzības būves ir tūrisma objekti. Daļu pussalas teritorijas arī mūsdienās aizņem Polijas bruņotie spēki.

1945. gada aprīlī un maijā Latviešu leģiona būvbataljoni kopā ar vācu bruņotajiem spēkiem veica Helas pussalas aizsardzību. Būvbataljoni kaujas beidza maija vidū, kapitulējot Padomju armijai. Pēc kapitulācijas nepietiekamos dzeramā ūdens un apgādes apstākļos kapitulējušās vienības nogājušas vairākus simtus kilometru līdz dzelzceļa mezgliem, kur vēlāk tikušas šķirotas. Kaujās piedalījies rakstnieks Egons Līvs. Pēdējo kauju un kapitulācijas norisi Egons Līvs ir aprakstījis savā autobiogrāfiskajā romānā "Rēta lūpas iekšpusē".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helas strēle.

• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)