Heincs Pīrangs
Heincs Pīrangs (vācu: Heinz Heinrich Gerhard Pirang, 1876-1936) jeb Heinrihs Gerhards Pīrangs bija latviešu cilmes vācbaltu arhitekts un arhitektūras vēsturnieks. Rīgas Politehniskā institūta, Baltijas Tehniskās augstskolas un Rīgas Herdera institūta mācībspēks, Rīgas arhitektu biedrības priekšnieks (1932).
| Heincs Pīrangs | |
|---|---|
| Pilnais vārds | Heinrihs Gerhards Pīrangs |
| Dzimis |
1876. gada 10. septembrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1936. gada 20. februārī (59 gadu vecumā) Rīga, Latvijas Republika |
| Tautība | Vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuHeinrihs Pīrangs ir dzimis 1876. gada 10. septembrī Rīgā. Viņa vectēvs Heinrihs Jakobs Pīrangs bija dzimis Bauskas amatnieka Jakoba Pīrāga ģimenē.[1] 1898. gadā viņš pabeidza Rīgas pilsētas Vācu reālskolu (tagad - Rīgas 2. vidusskola). Studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā (1898-1902) un Arhitektūras nodaļā (1902-1907). Iestājās vācbaltiešu studentu korporācijā Fraternitas Baltica.[2] 1908.-1909. gadā Pīrangs papildinājās Berlīnē, pēc atgriešanās Rīgā 1910. gadā sāka strādāt par arhitektūras vēstures docentu Rīgas Politehniskā institūtā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, kopā ar institūtu 1915. gadā tika evakuēts uz Maskavu. 1917. gadā viņš atgriezās Rīgā un 13. augustā tika ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku no Vācu vēlētāju savienības un nacionālistu demokrātiskās partijas saraksta.[3] Līdztekus tam viņš atsāka akadēmisko darbu 1918. gadā dibinātajā Baltijas Tehniskajā augstskolā.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā Pīrangs pārcēlās uz Vāciju, 1921. gadā atgriezās Latvijā un no 1923. gada strādāja par mācībspēku Rīgas Herdera institūtā. Šajā laikā viņš uzrakstīja fundamentālu pētījumu par vācbaltiešu arhitektūru trīs sējumos "Baltijas kungu māja" (Das baltische Herrenhaus, 1926-1930).
1930. gadā Pīrangs kļuva par Rīgas pilsētas valdes konsultantu arhitektūras jautājumos, 1932. gadā par Rīgas arhitektu biedrības priekšnieku, 1934. gadā par Rīgas pilsētas izbūves komisijas pastāvīgo konsultantu, 1935. gadā par Rīgas pilsētas jauno būvlikumu komisijas locekli.
Heincs Pīrangs mira Rīgā 1936. gada 20. februārī. Viņa meita bija vācbaltu sabiedriskā darbiniece un ģeneoloģe Karina fon Borbēļa (Karin von Borbély, 1917-2005).[4]
Pazīstamākie Pīranga projektētie nami
labot šo sadaļu- 1909. gadā - nams Mārtiņa ielā 9, tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Kurzemes rajona nodaļa
- 1910. gadā - Nordeķu muižas dzīvojamā ēka ar mansarda jumta izbūvi
- 1910. gadā - H. Heringa savrupmāja Hamburgas ielā 10, vēlāk K. Haha privātslimnīca Mežaparkā
- 1912. gadā - F. Lemmeriha savrupmāja Hamburgas ielā 6 Mežaparkā
- 1913. gadā - privātklīnika Kapseļu ielā 31, tagad bērnu bāreņu aprūpes centrs "Rīga"
- 1926. gadā - kūrmājas "Marienbāde" (dib. 1870) tornis ar galeriju Z. Meierovica prospektā 43. Pārējā ēka pārbūvēta pēc Otrā pasaules kara
- 1927. gadā - V. Muskata savrupmāja Mātera ielā 7 Mežaparkā
- 1929. gadā - V. Trofimova divu dzīvokļu ēka Meža prospektā 56 Mežaparkā
- 1929. gadā - viena no pirmajām Rīgas blokmājām Samarina (tagad Lomonosova) un Žīdu (tagad Ebreju) ielas stūrī, tagad īres nams Lomonosova ielā 2
Darbi
labot šo sadaļu- Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus I. Die älteste Zeit bis um 1750. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1926.
- Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus II. Die Blütezeit um 1800. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1928.
- Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus III. Die neuere Zeit seit 1850. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1930.
- Atkārtots izdevums: Pirang Heinz. Das baltische Herrenhaus 3 T. Verlag Hirschheydt, Hannover-Döhren, 1976-1979.
Avots
labot šo sadaļu- Latviešu konversācijas vārdnīca XVI. sējums, Rīga, 1937.-1938. 32437-32438