Hanss Hofmanis

Hanss Hofmanis (Hans Hofmann; 1880. gada 21. martā Veisenburga, Bavārijā - 1966. gada 17. februāris) ir vācu izcelsmes amerikāņu abstraktā ekspresionisma gleznotājs.

Mākslinieks Franks Stella dziedāja viņam slavas dziesmas savās žurnāla „American Heritage” publicētajās esejās „The Artist of the Century”, bet šodien, milzīgas intereses nolūkos, mākslas skolu studenti pamatīgi izārda visu, ko Hofmanis savā 40 gadu ilgajā skolotāja karjeras laikā saadījis.

Ar saviem rezonējošajiem darbiem un mācību stundām Hanss Hofmanis ir ietekmējis veselas paaudzes un šodien mākslinieki visā pasaulē izmanto tieši viņa radītās krāsu teorijas.

Biogrāfija

Bērnība

Kad mazajam Hansam bija tikai seši gadi, viņa ģimene pārvācās uz Minheni, kur tēvam tika piedāvāts darbs valdībā. Jau ļoti agri bērnībā Hansam radās īpaša interese par matemātiku, zinātni, mūziku un mākslu. Jau 16 gadu vecumā Hanss sāka darbu Bavārijas valdībā kā sabiedrisko darbu direktora palīgs. Šajā laikā Hanss Hofmanis attīstīja savu interesi par matemātiku un pat izgudroja un patentēja elektromagnētisko skaitļošanas mašīnu.

Neskatoties uz vilinājumu izprast zinātni, Hofmanis nespēja pretoties sirdsbalsij un neilgi pēc tēva nāves devās studēt mākslu.

Izglītība

1898. gadā Hofmanis studēja Morica Heimaņa (Moritz Heymann) mākslas skolā Minhenē. Tā bija tieši tā vieta, kur Hofmanis tika iepazīstināts ar impresionismu un puantilismu, tajā laikā dzimušajiem mākslas virzieniem. Studiju gados viņš parādīja sevi kā īpašu un apdāvinātu personību. Viņš demonstrēja tik daudzsološus darbus, ka profesors Villijs Švarcs (Willi Schwartz) ieteica jaunajam māksliniekam doties uz Franciju, lai turpinātu studijas. 1904. gadā, pateicoties Filipa Freudenberga (Phillip Freudenberg) finansiālajam atbalstam, Hofmanim tika dota iespēja doties uz Parīzi.

Hofmanis ar savu topošo sievu Mariju Volfegu Parīzē pavadīja veselus 10 gadus vienā no visrevolucionārākajiem periodiem Rietumu mākslas vēsturē. Mācoties „Colarossi” un „De la Grand Chaumiere” akadēmijā, Hofmanis iepazinās ar daudziem modernisma kustības līderiem. Apmeklējot „Cafe du Dome”, viņam bija iespēja satikt vairākus franču avangarda māksliniekus un rakstniekus. Tieši tur viņš iepazinās ar populārajiem Matisu un Pablo Pikaso. Viņa, iespējams, tuvākā un varbūt vissvarīgākā draudzība bija ar Robēru Delonē, kurš kopā ar savu sievu ieviesa jaunu mākslas virzienu ar nosaukumu orphisms jeb organiskais kubisms. Pateicoties viņu abu draudzībai, Hofmanis pamazām sāka izveidot arī personiskās krāsu un kompozīciju teorijas, kuras savas ilgās karjeras laikā viņš turpināja attīstīt un slavināt.

1908.-1909. gadā Hofmanis eksponēja savu darbu ar „New Secession in Berlin”. Neilgi pēc tam Hanss ar sievu atstāja Parīzi un devās uz Korsikas salu, bet vēlāk, sākoties karam Eiropā, abi devās uz Vāciju. Tā kā Hofmanim bija Vācijas pilsonība, viņam bija liegts atgriezties Parīzē. Tomēr sliktā plaušu stāvokļa dēļ Hansam izdevās izvairīties no dienesta.

Pirmā pasaules kara laikā Hanss Hofmanis dzīvoja Minhenē un 1915. gadā atvēra savā vārdā nodēvēto tēlotājmākslas skolu. Karam beidzoties, tā ieguva pasaules atzinību un ar vairākām vasaras sesijām Bavārijā, Kapri un arī Santropēzā skola spēja pieaicināt daudzus ārzemju studentus.

Minēsim tikai dažus. Glens Vesels (Glenn Wessels), Luīze Nevelsone (Louise Nevelson), Karls Holtijs (Carl Holty), Alfrēds Jensens (Alfred Jensen) un Vorzs Raiders (Worth Ryder) bija tikai daži no lielā Hansa Hofmaņa skolas studentiem.

Hofmanis arī pēc mācību beigām turpināja uzturēt labus sakarus ar studentiem, tieši tāpēc Vorzs Raiders savu bijušo skolotāju uzaicināja strādāt Kalifornijas Universitātē par Mākslas nodaļas priekšsēdētāju.

Hanss Hofmanis ziedoja universitātei veselas 45 gleznas ar nosacījumu, ka tā izveidos pati savu mākslas muzeju.

1931. gadā Hofmanis atgriezās Kalifornijā, lai pasniegtu nu jau Čoinardas Mākslas skolā Losandželosā.

1932. gadā Hofmanis ar sievu Mariju Volfegu devās uz Ņujorku, kur pasniedza Studentu mākslas savienībā 57. ielā.

1933. gadā Hofmanis atvēra durvis jau savai otrajai tēlotājmākslas skolai, šoreiz gan Ņujorkā, Medisonas avēnijā Manhatanā.

Hanss Hofmanis karjeras laikā kļuva par profesoru, lekcijās izmantodams to, ko bija iemācījies Eiropā no Pablo Pikaso, Matisa un daudziem citiem. Viņš saviem studentiem ļāva eksperimentēt ar pašu paņēmieniem, bet vienlaikus arī ieteica neaizmirst dabiskās krāsas.

Hanss Hofmanis, The Gate, 1959–60, 75 x 48,5 collas, Gugenheima muzejs

1941. gadā Hanss Hofmanis kļuva par Amerikas pilsoni un turpināja pasniegt Ņujorkā vēl veselus 28 gadus.

30., 40. un 50. gados Hofmanim bija jāuzņemas īpaša atbildība savā profesijā. Viņš ir teicis: „Būt par mākslinieku un skolotāju ir divas pretrunīgas lietas. Kad gleznoju, es improvizēju... Es noliedzu teoriju un metodi un paļaujos tikai uz empātiju un jūtām... Pasniedzot tas ir pavisam kas pretējs. Man ir jāpievērš uzmanība katrai līnijai, formai un krāsai. Mans uzdevums ir izskaidrot neizskaidrojamo.”

Viņa ieguldījums mākslas pasaulē ir nenoliedzams. Viņa krāsu „grūšanas un vilkšanas” un „nelīdzenās sajauktās plaknes” teorijas joprojām ir aktuālas un izmantotas visā pasaulē.

Vēlākie gadi

Neskatoties uz saturīgo mākslas skolotāja karjeru, Hanss Hofmanis tikai 64 gadu vecumā atklāja savu pirmo paša darbu ekspozīciju Ņujorkā „Art of this Century” galerijā.

1958. gadā 78 gadus vecais Hofmanis, pateicoties saviem mākslinieka panākumiem, varēja pielikt punktu ilgajai skolotāja karjerai.

1960. gadā Hofmanis bija viens no četriem māksliniekiem, kuri pārstāvēja ASV Venēcijas biennālē. Trīs gadus vēlāk viņa sieva Marija negaidīti nomira.

Hofmanis par godu savai mirušajai sievai uzgleznoja „Paz Vobiscom” un turpināja pārsteigt mākslas pasauli ar brīnišķīgiem darbiem.

1965. gadā Hanss Hofmanis apprecēja daudz jaunāku sievieti no Vācijas, vārdā Renāte.

1966. gada 17. februārī Hofmanis mira 86 gadu vecumā. Viņa darbu retrospektīvi un izstādes turpinās līdz pat šai dienai. Hanss Hofmanis ir strādājis un veltījis mākslai un tās izkopšanai visu savu mūžu. Viņa ieguldījums ir milzīgs un vienmēr tiks pieminēts biezajās mākslas vēstures grāmatās.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)