Hēds

Hods^[1] (senskandināvu: Hǫðr) senskandināvu mitoloģijā ir dieva Baldra aklais brālis, kurš, Loke^[1] apmānīts, viņu negribēdams nogalina. Baldrs ir Odina un Frigas dēls.

Hoda vārds skaldu dzejā vairākkārt izmantots kenningos, kuros atainoti karotāji (piemēram, Hǫðr víga 'kaujas Hods'). Tas varētu nozīmēt, ka dzejnieki zinājuši mītus, kuros Hods nav akls vai kuros viņam ierādīta aktīvāka loma.

Pēc Ragnaroka Hods no Hēlas dosies uz Valhallu (viņš ir viens no retajiem dieviem, kurš izdzīvo).

Mīti

Baldra nāve

No sapņa uzzinājusi, ka Baldram draud briesmas, Friga liek visām pasaules lietām, augiem un dzīvniekiem zvērēt, ka tie Baldram nekad nenodarīs ko ļaunu. Apzvēr visi, izņemot āmuli (jo tas Frigai šķitis nekaitīgs vai — saskaņā ar citu versiju — bijis pārāk jauns, lai zvērētu). To uzzinājis, Loke no āmuļa uztaisa bultu un dodas uz vietu, kur dievi met Baldram ar dažādiem priemšmetiem, priecādamies par viņa neievainojamību. Tur Loke iedod bultu Baldra aklajam brālim Hodam, un tas Baldru negribot nogalina. Pēc šī notikuma Odins un milze Rinda dzemdē Vāli, kurš pieaug vienā dienā un Hodu nogalina.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Eddas Dziesmas. Riga : Jāņa Rpzes apgāds. 2015. ISBN 978-9984-23-556-1. OCLC 1135826957.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hēds

[:0-1] 1,0 ^1,1 Eddas Dziesmas. Riga : Jāņa Rpzes apgāds. 2015. ISBN 978-9984-23-556-1. OCLC 1135826957.

[1]