Gruzīnu alfabēts
Gruzīnu raksts ir gruzīnu valodas, kā arī dažu mazskaitlīgāku (mengrelu, lazu, svanu) valodu pierakstam lietots fonogrāfisks raksts.
To radīja ap 412. gadu p.m.ē. gruzīnu mitraisma priesteri. Par raksta paraugu tiek uzskatīti gan aramiešu, gan feniķiešu raksti. Ibērijas cars Parnavazs I 284. gadā p.m.ē. to reformēja, radīdams pirmo gruzīnu raksta formu — asomtavruli (kapitālrakstu).
Gruzīnu raksts vēsturiski pastāvējis trīs dažādos veidos:
- asomtavruli (kapitālraksts) — lietots līdz 9.—10. gadsimtam, pēc tam tikai virsrakstos,
- nushuri (mazo burtu raksts) — lietots no 9. līdz 10. gadsimtam, pēc tam līdz 19. gadsimtam tikai garīgajos tekstos,
- mhedruli (laicīgais raksts) — lieto no 11. gadsimta līdz mūsdienām.
Iesākumā mhedruli bija 38 burti, bet no 19. gadsimta 60. gadiem — 33 burti. Raksta horizontāli no kreisās puses uz labo.
| Mhedruli burti | ||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ა | ბ | გ | დ | ე | ვ | ზ | ჱ | თ | ი | კ | ლ | მ | ნ | |
| ჲ | ო | პ | ჟ | რ | ს | ტ | ჳ | უ | ფ | ქ | ღ | ყ | შ | |
| ჩ | ც | ძ | წ | ჭ | ხ | ჴ | ჯ | ჰ | ჵ | ჶ | ჷ | ჺ | ჸ | ჹ |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gruzīnu alfabēts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)