Grinberga lieta

Grinberga lieta bija 2005. gada 29. decembrī ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas un 298. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pret Aivaru Lembergu, kurš ierobežojis valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties Ventspils Brīvostas valdē, norādot uz to, ka Ministru kabineta 2005. gada 23. februārī izdotajā rīkojumā, kuru sagatavoja Ekonomikas ministrija ministra Krišjāņa Kariņa vadībā, netika norādīts Grinberga personas kods.

Šo procesu uzsāka Ģenerālprokuratūra, bet tiesa A. Lembergu attaisnoja visās instancēs, tai skaitā 2008. gada februārī nepārsūdzamu attaisnojošu lēmumu pieņēma Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

Lietas būtība

2005. gada 29. decembrī Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret A. Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (tā sauktā Grinberga lieta). 2006. gada 20. jūlijā, tai pašā dienā, kad Zaļo un Zemnieku savienība pirms 9. Saeimas vēlēšanām izvirzīja A. Lembergu par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, Ģenerālprokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai uzlikto ierobežojumu pārkāpšanā.

2007. gada 14. martā A. Lembergu aizturēja sakarā ar apsūdzībām tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā un tās pašas dienas vakarā apcietināja uz nenoteiktu laiku un Ventspils mērs nokļuva Matīsa cietumā. 2007. gada 22. maijā Kuldīgas rajona tiesa pilnībā attaisnoja Aivaru Lembergu tā dēvētajā Grinberga lietā, jo apsūdzībās nebija saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs. Lembergu uz tiesu Kuldīgā konvojēja no Rīgas Matīsa cietuma 2007. gada 10. jūlijā apcietinājums Lembergam tika aizstāts ar mājas arestu. 2008. gada 22. februārī arī mājas arests tika atcelts.

Grinberga lietā A. Lembergu attaisnoja visu instanču tiesas, tai skaitā 2008. gada februārī nepārsūdzamu attaisnojošu lēmumu pieņēma Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments.

Lemberga pretprasības

2008. gadā Lembergs iesniedza tiesā prasību pret valsti Ģenerālprokuratūras un FM personā, prasot viena miljona latu atlīdzību par nepamatotu apsūdzību krimināllietā, kurā viņš bija apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un nepatiesu ziņu sniegšanā, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu bija pieņēmis Ministru kabinets.

Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2009. gada 22. aprīlī no valsts piedzina 10 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību Lemberga labā. Šo spriedumu pārsūdzēja visi lietas dalībnieki.

Apelācijas instancē Lembergs bija gatavs atsaukt miljona latu prasību, ja vien prokuratūra viņam atvainosies un sodīs prokuroru Māri Leju, kurš uzturēja apsūdzību Grinberga krimināllietā.

2011. gada 21. jūnija Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nosprieda, ka no valsts tiek piedzīta 3000 latu morālā kaitējuma kompensācija par labu A. Lembergam.

Augstākās tiesas Senāts 2012. gada novembrī "pielika punktu" Lemberga civilstrīdam ar Ģenerālprokuratūru un Finanšu ministriju, kurā politiķis no valsts vēlējās piedzīt viena miljona latu kompensāciju, un atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta decembrī apmierināja Finanšu ministrijas lūgumu un ļāva valstij līdz 2013. gada 1. janvārim nemaksāt kompensāciju un arī valsts nodevas — kopumā 7257 latus Ventspils mēram Aivaram Lembergam, jo budžetā šādiem mērķiem paredzētie līdzekļi jau tika iztērēti.

Lembergs arī kompensācijās saņēmis morālā kaitējuma atlīdzību no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 500 latu (711 eiro) apmērā saistībā ar nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, kā arī tiesāšanās izdevumus 438 latu (623 eiro) apmērā.

Izpildot tiesas spriedumu, prokuratūra savā mājaslapā 2016. gada janvarī atsaukusi ziņas par apsūdzībām Ventspils mēram Aivaram Lembergam Grinberga lietā.

Gan KNAB priekšnieks, vēlāk Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs, gan bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis paziņoja, ka nejūt nekādu personisku atbildību par tiesībsargāšanas iestāžu izgāšanos tā sauktajā „Grinberga lietā."^{[nepieciešama atsauce]}

Ārējās saites

• «Sprieduma teksts (PDF)» (latviešu). aivarslembergs.lv. Skatīts: 2021-01-30.^{[novecojusi saite]}