Grimma (vācu: Grimma) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Leipcigas apriņķī pie Muldes upes.

Grimma
Grimma
Grimma
Ģerbonis: Grimma
Ģerbonis
Grimma (Vācija)
Grimma
Grimma
Koordinātas: 51°14′17″N 12°43′43″E / 51.23806°N 12.72861°E / 51.23806; 12.72861Koordinātas: 51°14′17″N 12°43′43″E / 51.23806°N 12.72861°E / 51.23806; 12.72861
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Leipcigas apriņķis
Platība
 • Kopējā 217,7 km2
Augstums 128 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 28 205
 • blīvums 132,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.grimma.de/
Grimma Vikikrātuvē

Grimma dibināta 1170. gadā. Dažkārt bijusi Meisenes markgrāfu un Saksijas kūrfirstu rezidences pilsēta. VDR laikā pie pilsētas atradās Padomju armijas kara bāze. Cietusi 2002. gada Eiropas plūdos, kad tika aizskalots 18. gadsimtā celtais tilts pār Muldi. 2012. gadā tas atjaunots, bet 2013. gada plūdos atkal aizskalots.

Izglītība, kultūra, tūrisms un sports

labot šo sadaļu

Pilsēta atrodas vēsturiskā apbūve - 1442. gadā celtais rātsnams, 1550. gadā dibinātā skola, pils.

Grimma ir Saksijas hercoga Albrehta Drosmīgā (Albrecht der Beherzte, 1443-1500) un aktiera Ulriha Mīes (Ulrich Mühe, 1953-2007) dzimtā pilsēta.

1523. gada 4. aprīlī no Marietronas klostera, kas atradās pie Grimmas, izbēga grupa mūķeņu, kuru starpā bija Mārtiņa Lutera nākamā sieva Katarīna fon Bora (Katharina von Bora, 1499-1552). 17. gadsimtā vietējā skolā mācījās baznīcas mūzikas autors Pauls Gerharts (Paul Gerhardt, 1607-1676) un jurists Samuels fon Pūfendorfs (Samuel von Pufendorf, 1632-1694), bet 18. gadsimta beigās - Vidzemes garīdznieks un pedagogs Augusts Albanuss (August Albanus, 1765-1839). 1932. gadā dzimtas īpašumā Grosbotenē apglabāta urna ar Vilhelma Ostvalda pelniem.

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites

labot šo sadaļu