Grāca (vācu: Graz) ir pilsēta Austrijas dienvidos pie Muras upes, otra lielākā pilsēta Austrijā. Štīrijas federālās zemes galvaspilsēta. Pilsētā ir labi saglabājusies vecpilsēta.

Grāca
pilsēta
Graz
Grāca
Karogs: Grāca
Karogs
Ģerbonis: Grāca
Ģerbonis
Grāca (Austrija)
Grāca
Grāca
Koordinātas: 47°4′32″N 15°26′21″E / 47.07556°N 15.43917°E / 47.07556; 15.43917Koordinātas: 47°4′32″N 15°26′21″E / 47.07556°N 15.43917°E / 47.07556; 15.43917
Valsts Karogs: Austrija Austrija
Federālā zeme Štīrija
Platība
 • Kopējā 127,56 km2
Augstums 353 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 292 630
 • blīvums 2 316/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.graz.at
Oficiālais nosaukums: Grācas pilsēta — vēsturiskais cents un Egenbergas pils
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Iekļauts 2010
Aizsardzības nr. 931bis
Valsts Valsts karogs: Austrija Austrija
Grāca Vikikrātuvē

Liels izglītības centrs, pilsētā atrodas sešas universitātes ar 40 000 studējošo. Kopš 1999. gada pilsētā bāzēts arī Austrijas hokeja līgas kluba Grācas "99ers".

 
Grācas pils zvanu tornis — pilsētas simbols

Romieši pilsētas pašreizējā vietā dibināja fortu. Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma pilsētu ieņēma slovēņi un izveidoja nocietinātu apmetni. Bābenbergu laikā pilsētiņa kļuva par tirdzniecības centru. Vēlāk pilsētu savā īpašumā ieguva Hābsburgi, un 1281. gadā piešķīra tai pilsētas privilēģijas.

14. gadsimtā Grāca kļuva par Iekšējās Austrijas (Innerösterreich) centru, no kuras tika administrēta visa Štīrija un Karintija. 1585. gadā Kārlis II nodibināja universitāti. Pilsēta vairākas reizes neveiksmīgi tika aplenkta (ungāri 1481. gadā, turki 1529. un 1532. gadā).

1797. gadā Grācu ieņēma Napoleona karaspēks. 1809. gadā, pamatojoties uz miera līgumu starp Napoleonu un Austriju, tika nojaukta Grācas pils. Pilsētas iedzīvotāji samaksāja Napoleonam izpirkumu, lai netiktu nopostīts pils zvanu tornis, kas kļuvis par pilsētas simbolu.

2.pasaules kara laikā Grācu ieņēma PSRS karaspēks.

Grācā vai tās apkārtnē dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu