Kālmāns Grāmatnieks

Kālmāns Grāmatnieks (ungāru: Könyves Kálmán magyar király, horvātu: Koloman, latīņu: Colomanus; dzimis 1074. gadā, miris 1116. gada 3. februārī) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas karalis (no 1095. gada) un Horvātijas karalis (no 1097. gada) līdz savai nāvei 1116. gadā. Kālmāns tika uzskatīts par vienu no izglītotākajiem sava laika monarhiem. Viņa laikā tika izdoti likumu krājumi un hronikas.

Kālmāns Grāmatnieks Könyves Kálmán magyar király
Ungārijas karalis
Amatā 1095. gads — 1116. gads
Priekštecis	Lāslo I
Pēctecis	Ištvāns II
Dzimšanas dati	1074. gads Sēkešfehērvāra, Ungārijas karaliste, (tagad Ungārija)
Miršanas dati	1116. gada 3. februārī Sēkešfehērvāra, Ungārijas karaliste, (tagad Ungārija)
Apglabāts	Sēkešfehērvāra, Ungārija
Dinastija	Ārpādu dinastija
Tēvs	Gēza I
Māte	Lozas Sofija
Dzīvesbiedrs(-e)	Sicīlijas Felicija, Kijevas Eifēmija
Bērni	4 bērni, to skaitā: Ištvāns II
Reliģija	katolisms

Sākot no 1096. gada Kālmāns saskārās ar Krusta karu karaspēka kustību caur karalistes teritoriju. Daļa no karaspēkiem, sevišķi nedisciplinētie karotāji, kurus vadīja zemāka ranga augstmaņi, nodarbojās ar laupīšanu un Kālmānam nācies pielietot spēku, lai to pārtrauktu. Tomēr krustnešu galvenie spēki Godfreja de Buljona vadībā caur valsti izgāja miermīlīgi, iespējams tāpēc, ka par ungāru ķīlnieku tika paņemts nākamais Jeruzalemes karalis Baldvins I.

1097. gadā Kālmāns sakāva horvātu spēkus kaujā pie Gvozdas kalna. Kaujā krita pēdējais Horvātijas nacionālās dinastijas karalis Petars Svačičs. Kālmāns 1102. gadā Biogradā pie jūras tika kronēts par Horvātijas karali, nodibinot Ungārijas un Horvātijas ūniju, kura eksistēja līdz 1918. gadam.

Kaut arī Kālmāns bija karaļa Gēzas I vecākais dēls, lielu daļu no mūža uz Kālmāna troni pretendēja arī viņa brālis Ālmošs līdz 1115. gadā pēc Kālmāna pavēles Ālmošs un viņa dēls Bēla II tika padarīti akli.