Gistrova (vācu: Güstrow), kopš 2006. gada oficiāli Barlaha pilsēta Gistrova (vācu: Barlachstadt Güstrow), ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.

Gistrova
pilsēta
Güstrow
Gistrovas pils
Gistrovas pils
Karogs: Gistrova
Karogs
Ģerbonis: Gistrova
Ģerbonis
Gistrova (Vācija)
Gistrova
Gistrova
Gistrova (Mēklenburga-Priekšpomerānija)
Gistrova
Gistrova
Koordinātas: 53°47′48″N 12°10′22″E / 53.79667°N 12.17278°E / 53.79667; 12.17278Koordinātas: 53°47′48″N 12°10′22″E / 53.79667°N 12.17278°E / 53.79667; 12.17278
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Rostokas apriņķis
Pilsētas tiesības 1219-1226
Platība
 • Kopējā 70,86 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 29 582
 • blīvums 403,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.guestrow.de
Gistrova Vikikrātuvē

Pilsēta pirmoreiz minēta 1219. gadā, kad šeit uzbūvēja vendu pili. No 1418. līdz 1695. gadam (ar pārtraukumiem) Gistrova bija Mēklenburgas-Gistrovas hercogistes galvaspilsēta. 16. gadsimta otrajā pusē Gistrovā bērnību pavadīja Anglijas karaliene Dānijas Anna. No 1628. līdz 1631. gadam hercogistē valdīja Albrehts fon Vallenšteins. 1695. gadā Gistrova iekļāvās Mēklenburgā-Šverīnē. No 1910. gada līdz savai nāvei 1938. gadā Gistrovā dzīvoja un strādāja skulptors Ernsts Barlahs.

1589. gadā celtā renesanses stila Gistrovas pils ir bijusī hercogu rezidence. Pilsētā atrodas Ernsts Barlaha darbnīca - muzejs. Starp 1226. un 1335. gadu celtajā ķieģeļu gotikas stila Gistrovas katedrālē atrodas viens no slavenākajiem Barlaha darbiem - Schwebender Engel.

Gistrova ir Dānijas un Norvēģijas karalienes Mēklenburgas-Gistrovas Luīzes (Louise af Mecklenburg-Güstrow, 1667-1721) dzimtā pilsēta.

  1. Q131220759; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.

Ārējās saites

labot šo sadaļu