Georgs Zemmers
Georgs Zemmers jeb Juris Zemmers (vācu: Georg von Semmer, krievu: Георгий Мартынович Земмер, dzimis 1849. gada 12. augustā, miris 1910. gada 30. martā) bija latviešu kara ārsts, īstenais valsts padomnieks, ģenerālmajors.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1849. gada 12. augustā Katvaru muižas dārznieka Mārtiņa Zemmera un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Dzirnes, ģimenē kā jaunākais dēls. Viņa brāļi bija Kārlis Zemmers (1837—1867), Eižens Zemmers (1843—1906), Aleksandrs Zemmers (1846—1914).
Studēja Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē, ko beidza 1875. gadā. Kā kara ārsts piedalījās Krievu—turku karā (1877—1878), vēlāk Turkmenistānas iekarošanā (Ахал-текинская экспедиция, 1879–1881), Krievijas impērijas un Afganistānas robežas nospraušanas komisijā (1886–1887). Paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, bija Hersonas kara lazaretes galvenais ārsts (1895-1900). 1896. gadā viņu ar Krievijas Impērijas Senāta lēmumu uzņēma muižnieku kārtā un 1904. gadā piešķīra dzimtas ģerboni.[1]
Miris 1910. gada 30. martā Pēterburgā.[2]
Darbi
labot šo sadaļu- G. Semmer. Über die Faserstoffbildung im Amphibien- und Vogelblut und die Entstehung der rothen Blutkörperchen der Säugethiere. Dorpat: C. Mattiesen, 1874.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Герб Георгия Земмера». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 16. aprīlī.
- ↑ Александр Крылов-Толстикович. Русские врачи XVIII - начала XX вв. Краткий медицинский биографический словарь (krieviski)
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. janvārī. Skatīts: 2017. gada 16. aprīlī.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |