Georgfonneimaijere
Georgfonneimaijere (vācu: Georg-von-Neumayer-Station) bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Ierīkota uz Ēkstrema šelfa ledāja Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē. Stacija izbūvēta 1980./1981. gada sezonā šelfa ledāja ziemeļaustrumu daļā 7 km no Atkas līča krasta, oficiāli atklāta 1981. gada 24. februārī un nosaukta par godu vācu ģeofiziķim un polārpētniekam Georgam fon Neimaijeram.
| Georgfonneimaijere | |
|---|---|
| Georg-von-Neumayer-Station | |
 | |
  Georgfonneimaijere |
|
| Valsts piederība |  Vācija
|
| Koordinātas: | 70°37′0″S 8°22′0″W / 70.61667°S 8.36667°WKoordinātas: 70°37′0″S 8°22′0″W / 70.61667°S 8.36667°W |
| Novietojums | Ēkstrema šelfa ledājs |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1981. g. |
| Slēgta | 1993. g. aizvietota ar Neimaijere II |
| Pieder | AWI |
| Personāls vasarā | 9 |
| Personāls ziemā | 40 |
 Georgfonneimaijere Vikikrātuvē
| |
Stacijas pamatstruktūru veidoja divas 50 m garas, 6,7 m augstas un 7,7 m platas tērauda caurules. Caurulēs tika novietoti savstarpēji ar pārejām savienoti standarta konteineri (5,81x2, 19x2,28), kurās tika izvietotas stacijas dzīvojamās, saimniecības un laboratoriju telpas. Enerģiju nodrošināja divi 75 kW dīzeļģeneratori. Kopējā stacijas platība bija 1160 m², no kuriem apdzīvojami (ar apkuri un gaisa kondicionēšanu) bija 416 m².
Stacijā tika veikta plaša novērojumu un pētījumu programma ģeofizikā, meteoroloģijā un citās nozarēs, kā arī tā kalpoja par bāzi iekškontinentālajām vasaras ekspedīcijām.[1] Gadu gaitā dažādu faktoru ietekmē (sniega akumulācija, stacijas pašas siltuma izdalīšana) stacija iegrima dziļi zem sniega. 9 gadu laikā virs tās bija izveidojies 9 m biezs sniega un firna slānis un stacija kopā ar ledāju bija pārvietojusies ziemeļu virzienā par 1500 m. 1993. gadā 4 km uz dienvidaustrumiem tika izbūvēta jauna stacija Neimaijere II.
Gadu pēc jaunās stacijas atklāšanas Georgfonneimaijeres aprīkojums tika aizvākts un izvests no kontinenta, ledū atstājot tikai tērauda cauruļu karkasu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Neumayer-Station. Geschichte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. februārī. Skatīts: 2012. gada 18. februārī.