Galileo IOV PFM
Galileo IOV PFM jeb Galileo In-Orbit Validation ProtoFlight Model (no angļu: "Galileo orbitālo pārbaužu pirmais lidojuma modelis"), European GNSS apzīmējums GSAT0101, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo orbitālo pārbaužu fāzes viens no četriem pavadoņiem. Galileo IOV PFM palaists 2011. gada oktobrī; izvietots orbitālajā slotā B05.[1]
| Galileo IOV PFM | |||||
| Organizācija: | ESA,  Eiropas Savienība | ||||
| Starts | 21.10.2011. 10:30:26 UTC | ||||
| Starta vieta | Kuru  Gviāna | ||||
| Nesējraķete | Sojuz-STB/Fregat-MT,  Krievija | ||||
| Palaists kopā ar | Galileo IOV FM2 | ||||
| Darbības ilgums | 12 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2011-060A | ||||
| SCN | 37846 | ||||
| Masa | ~700 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | MEO | ||||
| Programma Galileo | |||||
| |||||
Pavadonim dots arī nosaukums Thijs par godu bērnu konkursa uzvarētājam Beļģijā Teisam Pārlmanam (Thijs Paerlman).
.jpg)
Pavadonī uzstādīti divi pasīvie ūdeņraža māzera atompulksteņi, divi rubīdija atompulksteņi; pulksteņu pārraudzīšanas un vadības iekārta, navigācijas signāla ģenerators, L-joslas antena navigācijas signāla raidīšanai, C-joslas antena augšupejošā signāla uztveršanai, divas S-joslas antenas telemetrijai un komandām, kā arī antena meklēšanas un glābšanas iekārtai.
Galileo IOV PFM tika palaists 2011. gada 21. oktobrī 10:30:26 UTC no Gviānas kosmiskais centra ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat-MT (lidojums VS01) kopā ar līdzīgu pavadoni Galileo IOV FM2. Pēc palaišanas pirmās divas nedēļas ik pēc 12 stundām Galileo IOV PFM veica manevrus, lai sasniegtu vajadzīgo orbītu.
2012. gada 26. aprīlī paziņots, ka pirmie divi IOV pavadoņi pabeiguši testēšanas fāzi un tiek sākta orbitālo pārbaužu (In-Orbit Validation) fāze.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Orbital and Technical Parameters European GNSS
- ↑ Astrium built Galileo satellites fit and fully operational in orbit EADS, 2012-04-26 (angliski)