Gada pārskats

Gada pārskats ir uzņēmējdarbības grāmatvedības dokuments un ziņojums, kā arī komersantu komunikācijas līdzeklis.

Gada pārskata mērķis, uzdevumi un auditorija

Gada pārskats ir atskaites veids. Čārlzs Maršs (Charles Marsh, 1997) kā galvenās auditorijas min akcionārus, darbiniekus, finanšu analītiķus, investorus un valsts institūcijas. Gada pārskata mērķis parasti ir piesaistīt jaunas investīcijas un palielināt akciju cenu, parādot organizāciju kā pievilcīgu investīciju iespeju. Gada pārskats ir vēstījums, kas sniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma resursiem, saistībām un finansiālo stāvokli. Šis dokuments atklāj uzņēmuma pašreizējo būtību, sasniegumus un uzdevumus nākotnē. To, kas nav pateikts vārdos un attēlos, atklāj skaitļi. Lielākos uzņēmumos gada pārskata izdošana ir veids, kā motivēt darbiniekus, tāpēc mēdz rīkot gada pārskata prezentācijas, kur vadība ne vien svinīgi iepazīstina ar jauno dokumentu, bet arī informē par uzņēmuma sasniegumiem un uzdevumiem.

Pārskatus īpaši rūpīgi izstrādā bankas, un ne tikai tāpēc, ka kredītiestādēm ir izvirzītas īpašas prasības šajā jautājumā. Ja citi uzņēmumi akcionāriem savus produktu pārdod ar atlaižu, kuponu un citu elementu starpniecību, tad bankas piedāvā savus produktus un pakalpojumus īpašniekiem, ar vienu no vissvarīgākajiem akcionāru dokumentiem - gada pārskatu.

Gada pārskata saturs un izstrādāšanas pamatprincipi

Gada pārskatā tiek iekļauta vadības vēstule, finanšu darbības rādītāji, uzņēmuma struktūra, vispārējs biznesa raksturojums, vieta tirgū un tamlīdzīgas sadaļas. Pārskatāmam parasti tiek iekļautas fotogrāfijas un dažādi grafiki. Latvijas Republikas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem" nosaka, ka jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā. Gada pārskats ir jāsastāda visām organizācijām un uzņēmumiem, izņemot zemnieku, zvejnieku saimniecības un individuālos uzņēmumus, kuru gada ieņēmumi nav lielāki par 45000 latu. Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Latvijā gada pārskatu regulē Likums "Par grāmatvedību", "Gada pārskatu likums" un citi noteikumi. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.Papildu informācija un paskaidrojumi ir jāsniedz gada pārskata pielikumā. Uzņēmuma gada pārskatā jānorāda uzņēmuma pilns nosaukums un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā. Gada pārskatu paraksta akciju sabiedrībās valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors, bet citos uzņēmumos īpašnieks, vadītājs. Ja uzņēmējdarbības rādītāji pārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

• bilances kopsumma ir 100000 latu;
• neto apgrozījums-200000 latu;
• pārskata gada vidējais darbinieku skaits - 25,

tās sagatavoto gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem". Uzņēmums ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz, nosūta pa pastu parasto/elektronisko vai kurjeru, to Valsts ieņēmumu dienestā un Uzņēmumu reģistrā.

Latvijas Republikas Komerclikums nosaka, ka pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei. Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci. Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar "Komerclikuma" 273.panta noteikumiem. Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un sastāda par to rakstveida ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam. Ziņojumā iekļauj: sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu; valdes darbības izvērtējumu; pārskatu par padomes darbību pārskata periodā. Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents. Valde gada pārskatu iesniedz komercreģistra iestādei. Gada pārskatam pievieno revidenta atzinumu par gada pārskatu, dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu. Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli.

Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes gada pārskatu pārbauda Latvijas Bankas apstiprināts auditors. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka. Gada pārskats iesniedzams Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām. Gada pārskata daļas ir publicējamas Latvijas Vēstnesī. Kredītiestādes pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams kredītiestādē ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlī un lai jebkurai ieinteresētai personai būtu iespējams saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz pavairošanas izdevumus.

Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinātie "Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi" nosaka, ka no 2002. gada 1. janvāra gada pārskatā jāietver bilance un ārpusbilances posteņi, peļņas un zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats un pielikums, kam jāveido vienots kopums, kā arī bankas vadības (padomes un valdes) ziņojums, informācija par bankas vadību un paziņojums par bankas vadības atbildību. Noteikumi nosaka, ka gada pārskatā jānorāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpe. Bankai par katru tās darbības gadu jāsagatavo gada pārskats, kam jāatbilst Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu prasībām, starptautiskiem grāmatvedības standartiem, un tajā ietvertajiem finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāro gadu. Gada pārskats, 2 eksemplāros, bankas akcionāru sapulces protokola izraksts par gada pārskata apstiprināšanu un pilns revidentu atzinums valsts valodā, kā arī bankas vadībai adresētā revidentu ziņojuma kopija 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pārskata gada beigām jāiesniedz Finanšu un tirgus komisijai.

Ronalds Gudmans (Ronald Goodman,1980) uzskata, ka gada pārskatam ir skaidri jāraksturo uzņēmums, tā darbība pagājušajā gadā gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kā arī jāsniedz informācija par vēsturi un jāieskicē nākotnes plāni un perspektīva. Akcionārus galvenokārt interesē šāda informācija:

• Kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni un darbības mērķi
• Jaunie produkti
• Informācija par dividendēm
• Finanšu rezultāti un finanšu filozofija
• Korporatīvās attīstības stratēģija
• Valdes priekšsēdētāja vai vadības vēstule

R.Gudmans (1980) norāda, ka akcionāri un potenciālie investori vēlas uzzināt, pirmkārt, valdes stratēģiskos plānus attiecībā uz kompāniju, otrkārt, kā investīcijas un citi nozīmīgi lēmumi ir palīdzējuši īstenot stratēģiju, treškārt, viedokli par konkrētu projektu īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem.

Ronalds Smits (Ronald D. Smith, 1996) uzskata, ka gada pārskats ir korporatīvā atskaite, un tas ietver šādus raksturīgus elementus:

• Izteiksmīgs vāks un viendabīgs temata dizains, kas atspoguļo organizācijas raksturu
• Organizācijas augstākās vadības pārstāvja vēstule
• Iepriekšējo gadu finansiālie rezultāti

Gada pārskata izplatīšana

A. Marino (1998) uzskata, ka lai arī gada pārskatam parasti ir plaša auditorija un tam jābūt pieejamam dažādos formātos, tomēr sabiedrisko attiecību speciālistam ir jāapzinās, ka gada pārskatā nav iespējams iekļaut visu viesiem tā lietotājiem interesējošo informāciju. Tāpēc A.Marino (1998) iesaka izvēlēties galveno mērķauditoriju un gada pārskatu veidot galvenokārt šai auditorijai, jo tādējādi iespējams samazināt izmaksas un panākt lielāku efektu.

Pēc "Straightline International" (1997) datiem par to, no kādiem avotiem ASV finanšu analītiķi un finanšu vadītāji saņem aktuālāko un nepieciešamo informāciju par uzņēmumiem, var secināt, ka 90 % to iegūst no gada pārskatiem, 79% izmantojot faksa aparātus, 53% - konferences zvanus, 39% - elektronisko pastu un 22% gūst informāciju no mājas lapām internetā. Jāatzīmē, ka parasti informācija tiek meklēta vairākos veidos un salīdzināta.

Mihails Vatras (Michael Watras, 1995) uzskata, ka gada pārskata drukātais formāts vienmēr būs pieprasīts un populārs, taču uzņēmumiem ir jācenšas izmantot arī moderno informācijas tehnoloģiju radītās iespējas, un gada pārskats jāsagatavo CD formātā, kā arī tam ir jābūt pieejamam komercorganizācijas mājas lapā, gada pārskatu bibliotēkās internetā un citas mājas lapās.

S. Grejs, K.Roberts, P.Gordons, A.Preksis, V.Berbers (1994) norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai gada pārskats pēc iespējas ātrāk sasniegtu mērķauditoriju, jo pretējā gadījumā informācija būs novecojusi un investori informācijas trūkuma dēļ var izvēlēties citus uzņēmumus saviem ieguldījumiem.

Gada pārskatu izvērtēšana

Sida Kato gada pārskatu vērtēšanas kritēriji

Maksimāli iespējamais punktu skaits ir 135.

1. Iedarbība. Grafiskie un teksta elementi pievilina potenciālo lasītāju atvērt gada pārskatu un pārlaist acis tā lappusēm. Efektīvi līdzekļi plaša lasītāju loka piesaistei - aizraujošs nosaukums, valdzinoši ievadvārdi un nobeigums, sparīgi apakšvirsraksti un atdalīti paragrāfi. Saturam jābūt tik visaptverošam kā žurnālam un ar neatvairāmu plānojumu. (20 punkti)
2. Lasāmība. Eksemplāra saturs ir "dzīvs", skaidrs un pārliecinošs, nevis satur grandiozus, pārsātinātus apgalvojumus ar tukšu frazeoloģiju. (10 punkti)
3. Informācija. Pilnībā informē lasītāju, sniedzot, papildus nepieciešamo informāciju, neatkarīgu un objektīvu, speciālā nodaļā, misijā un terminu skaidrojumā. (10 punkti)
4. Perspektīvas un to attēlojums. Ir lietots grafiks vai tabula, lai noteiktu pircējus un konkurentus, paredzēto tirgus daļu un pozīciju, rīcību krīzes situācijās, rezultātus, un perspektīvas. (5 punkti)
5. Valdes priekšsēdētāja fotogrāfija. Parāda uzņēmuma vadītāju atklātā, labvēlīgā gaismā. Fotogrāfija atrodas vēstules akcionāriem sākumā. (5 punkti)
6. Biogrāfijas. Direktoru un galveno darbinieku biogrāfijās ir vairāk datu nekā tikai personas vecums un gads, kopš kura strādā uzņēmumā. (10 punkti)
7. Jauninājumi. Izceļas ar jaunu dizaina un informēšanas ceļu meklēšanu, nevis vecu metožu pārveidošanu. (5 punkti)
8. Fokuss un koncentrēšanās. Izceļ viedokli, skaidri formulē tēmu un nenovirzās no tās. (5 punkti)
9. Iespaids. Rada lasītājam patīkamu iespaidu par uzņēmuma tēlu. (10 punkti)
10. Atklāšana. Piedāvā vairāk finanšu informācijas kā ierasts vai pieprasīts un papildina grafikus ar kodolīgiem paskaidrojumiem. (15 punkti)
11. Godīgums un atbildība. Rada iespaidu, ka uzņēmumam var uzticēties un tas godīgi pildīs savas saistības, ka sniegtā informācija ir patiesa. Tāpat kā auditori, uzņēmums uzņemas atbildību par finanšu rezultātu patiesumu un pareizību. (10 punkti)
12. Ieinteresētība, līdzdalība. Vēstulē akcionāriem pierādās valdes ieinteresētība un līdzdalība uzņēmuma darbā. (10 punkti)
13. Artikulācija. Ir skaidri pausts valdes viedoklis par uzņēmumu un tās mērķiem. (15 punkti)
14. Pievilcība. Satur papildus elementus, kas rada vai papildina kopējo labo iespaidu. (5 punkti)

Latvijas komercorganizāciju 2000. gada gada pārskatu novērtējums

Latvijas komercorganizāciju 2000. gada gada pārskatu novērtējums pēc S.Kato kritērijiem

Organizācijas	"Baltijas Tranzīta Banka"	"Baltijas Transporta Apdrošināšana"	Fondu Birža[novecojusi saite]	"Latvijas Gāze"	"Hansabanka"	"Latvijas Dzelzceļš"	"Latvijas Krājbanka"	"Unibanka"	"Lattelekom"	"Latvenergo"
Punkti	52	52	76	78	82	82	96	98	102	108

Skatīt arī

• Finanšu pārskats

Ārējās saites

• Sida Kato oficiālā gada pārskatu mājas lapa