GIGO
GIGO (akronīms no angļu: Garbage in, garbage out - Atkritumi iekšā – atkritumi ārā) informātikā apzīmē datu apstrādes īpatnību, kad datorsistēmas, pēc noteikta algoritma apstrādājot kļūdainus ievaddatus, ģenerē bezjēdzīgus izvaddatus.
Vēsture labot šo sadaļu
Lielāka izplatība šim jēdzienam bija 1960. gados, bet tas ir pielietojams arī šobrīd, kad daudz jaudīgākas datorsistēmas, apstrādājot daudz lielākus datu apjomus, spēj ģenerēt lielu daudzumu kļūdainu un bezjēdzīgu datu. Pirmais pielietojums tiek datēts ar 1963. gada 1. aprīli[1] Jēdziens kļuva populārs, jo to mīlēja lietot IBM 305 RAMAC tehniķis un eksperts Džordžs Fueksels (George Fuechsel).[2] Iespējams, ka jēdziens ir atvasināts no LIFO un FIFO saīsinājumiem.[1]
Pielietojums labot šo sadaļu
- Digitalizācija
- Jēdziens var tikt izmantots, lai aprakstītu digitalizēta audio vai video faila zemo kvalitāti. Digitalizācija gan ir pirmais solis audio vai video signāla uzlabošanas procesā, bet kā tāds tas kvalitāti neuzlabo. Oriģinālā analogā signāla kropļojumi tiek pārņemti digitālā formā, un tos papildus ir nepieciešams novērst.
- Paļaušanās
- angļu: Garbage in, gospel out (latviešu: atkritumi iekšā, psalms ārā) ir modernāks saīsinājuma atšifrējums un saprotams kā sarkastiska piezīme cilvēku naivai ticībai datorsistēmu izvaddatiem.
Lēmumu pieņēmējiem arvien biežāk jāsaskaras ar datorsistēmu ģenerētu informāciju, kuru savādākā veidā nebūtu iespējams iegūt. Šī iemesla dēļ, šī informācija netiek apšaubīta arī gadījumos, kad tam būtu pietiekami iemesli. Sekojoši, datorsistēmu ģenerēta informācija tiek uzskatīta ar patiesu, tā iemesla dēļ, ka šī informācija ir ģenerēta ar datorsistēmu, neskatoties uz ieejas datu slikto kvalitāti. [3]
- Lēmumu pieņemšana
- GIGO tiek lietots, lai aprakstītu kļūdainu lēmumu pieņemšanu, gadījumos, kad izejas dati ir kļūdaini vai neprecīzi.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Quinion, Michael (5 November 2005), Garbage in, garbage out. Atjaunināts: 2012-02-26 (angliski)
- ↑ Jill Butler, William Lidwell, Kritina Holden. Universal Principles of Design (2nd izd.). Gloucester, MA : Rockport Publishers, 2010. 112. lpp. ISBN 1-59253-587-9. Skatīts: 2011-04-26. (angliski)
- ↑ Daniel T. Brooks, Brandon Becker and Jerry R. Marlatt, "Computer Applications in Particular Industries: Securities" appearing in Bigelow, "Computers & The Law", American Bar Association, Section of Science and Technology, Third Edition 1981 at 250, 253. (angliski)