Tu, kas mīti debesīs

„Tu, kas mīti debesīs” ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Alunāna latviskotā Gētes dzejoļa „Gājēja dziesma naktī” vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910. gada Piekto vispārējo latviešu dziedāšanas svētku garīgajā koncertā. 1931. gada Septītajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos tā skanēja ar oriģinālo nosaukumu Gājēja dziesma naktī.

Vēsture

Dziesma komponēta Zarečjes pilsētiņā Pleskavas guberņā, kur Vītols 1899. gada vasarā pie brāļa ārsta Anša pavadīja atvaļinājumu. Vītols šo skaņdarbu pēc komponēšanas nosūtīja savam draugam Kalējam, rakstot: „...pielieku kādu mazu kori. Cik Jums viņš patiks, nezinu, jo viņš nav modernā, bet drīzāk Mocarta stilā sarakstīts. Bet domāju, ka Ģētes cēlie vārdi modernu apstrādājumu nepielaiž.” Citāts rāda, ka Vītols pats nenoliedza gara radniecību ar lielajiem meistariem, un skaistā larghetto, cou molto espressione veidotā miniatūra ir tās zīmīgs paraugs, kaut Vītola izteiksmē aizvien atradīsim pa niansei, kas raksturīga tikai viņam. Te interesanti salīdzināt šo Vītola miniatūru ar tā paša teksta Šūberta darbu — atšķirība, neraugoties uz abu komponistu aptuveni vienādo skolas ievirzi, būs diezgan spilgta.

2013. gada 2. jūlija Jāzepa Vītola 150. jubilejai veltītajā koncertā „Gājēja dziesma naktī” skanēja ar ar Gētes oriģināltekstu vāciski.

Dziesmas vārdi

Tu, kas mīti debesīs, Vaimanas un sāpes remdi, Tam, kas vairāk novārdzis, Vairāk atspirgšanas dzemdi.

Ak, cik prāts man nepiekusa! Ko līdz prieks un pūliņš grūts? Salda dusa, salda dusa Nāc, ak nāc iekš manas krūts.

Ceļnieks naktī ilgojas Mājās kļūt, kur mieru bauda. Zvaigznēs skaties, nemaldies, Nāks no augšas tevim jauda.

Mīļas rokas tevi gaida, Tevi apkampt pretī nāks. Tad bez naida, tad bez vaida Sirds tad mierā atspirgt sāks.