Fricis Rūmnieks
Fricis Rūmnieks (dzimis 1919. gada 21. aprīlī, miris 1960. gada 2. maijā) bija latviešu dzejnieks un prozaiķis.
Dzimis Ventspils apriņķa Puzes pagasta "Strautniekos" zemnieku ģimenē. Mēnesi pirms Friča nākšanas pasaulē, nogalināja viņa tēvu par piedalīšanos bezzemnieku un laukstrādnieku komitejā. Mācījies Puzes pamatskolā, Ventspils ģimnāzijā (1932—1937) un Jelgavas Skolotāju seminārā, kuru beidza 1939. gadā.
Darba gaitas uzsāka Jelgavas laikraksta "Zemgales Balss" redakcijā, tad strādāja kā Puzes pamatskolas skolotājs, vēlāk bija Ventspils apriņķa tautas izglītības nodaļas inspektors, kur aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. 2. Pasaules kara laikā studējis Maskavas Valsts universitātē, kur pievērsās literatūrai un žurnālistikai. Pēc kara Fricis Rūmnieks atgriezās Latvijā. Strādāja laikrakstā "Padomju Jaunatne", žurnālos "Karogs"un "Dadzis". 1954. gadā ievēlēts par Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretāru.
Viņa dzejoļi nav iznākuši atsevišķā grāmatā, tie iespiesti periodikā. Kopā ar V. Plotnieku sarakstījis tēlojumu grāmatu bērniem "Pie makšķernieku ugunskura" (1957). Daudz tulkojis, rakstījis literatūrzinātniskus apcerējumus, pievērsies jauno literātu audzināšanai.
F. Rūmnieka mūžs aprāvās spēji — 1960. gada 2. maijā ceļā no Somijas, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā). Apbedīts Raiņa kapos, Rīgā.
Atsauces
labot šo sadaļu- Rūmniece T. Viņš mīlēja cilvēkus, ūdeņus un grāmatas, Padomju Venta,1984.gada 24.aprīlī
- Literatūra un Māksla, 1960. gada 7. maijā
- Materiāli glabājas Puzes bibliotēkā