Fransuā Vijons
franču dzejnieks viduslaikos
Fransuā Vijons (franču: François Villon; dzimis 1431. gadā, miris pēc 1463. gada), īstajā vārdā Fransuā de Monkorbjē (François de Montcorbier) vai Fransuā des Ložs (François des Loges), bija franču dzejnieks. Ievērojams franču agrās renesanses dzejas pārstāvis.
| |||||||||||
|
1452. gadā beidzis mācības Parīzes Universitātē. 1455. gadā strīda laikā nogalinājis kādu garīdznieku, pēc tam bēguļojis. 1463. gadā ticis notiesāts uz nāvi, tomēr vēlāk sods mīkstināts — Vijons tika izsūtīts. Par turpmāko dzīvi nav zināms.[1]
Ievērojamākie darbi: poēmu krājums "Mazais testaments" (1456) un krājums "Lielais testaments" (1462).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 430. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fransuā Vijons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |