Fransuā Ozons (franču: François Ozon; dzimis 1967. gada 15. novembrī) ir franču kinorežisors un scenārists.

Fransuā Ozons
François Ozon
Fransuā Ozons
Fransuā Ozons 2012. gadā
Dzimis 1967. gada 15. novembrī (56 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Nodarbošanās kinorežisors
Darbības gadi 1988—pašlaik

Ozonu uzskata par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu Francijas kinorežisoriem. Viņa filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.[1]

Ieguvis starptautisku atpazīstamību ar muzikālo komēdiju "Astoņas sievietes" (8 femmes, 2002) un erotisko trilleri "Baseins" (Swimming Pool, 2003). Vairākās savās filmās sadarbojies ar aktrisi Šārloti Remplingu.

Režisējis arī filmas "Sitkoms" (Sitcom, 1998), "Zem smiltīm" (2000), "Mājā" (Dans la maison, 2012), "Jauna un skaista" (Jeune & Jolie, 2013), "Francs" (Frantz, 2016), "Dubultais mīlnieks" (L'Amant Double, 2017), "Paldies Dievam" (Grâce à Dieu, 2019), "85. gada vasara" (2020), "Viss noritēja labi" (2021), "Pēters fon Kants" (Peter von Kant, 2022) un "Mans noziegums" (Mon crime, 2023).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «François Ozon». MovieFit (vācu). Skatīts: 2023-02-24.

Ārējās saites labot šo sadaļu