Francijas rokmūzika

Franču roks ir rokmūzika, kas ir izveidojusies Francijā, dziedāta galvenokārt franču valodā.

Vēsture

Pirmais franču roka dziedātājs 1960. gadu sākumā, kas guva ilglaicīgus panākumus, bija Džonijs Holidejs. 1970. gados Francijā parādījās Alana Stīvela bretoņu folkroks, tāpat arī vairākas progresīvā roka grupas, piemēram, Ange, Shylock, Magma, Eskaton, Atoll un Pulsar. Atplauka arī franču pankroks ar tādām grupām kā Stinky Toys, Oberkampf un Métal Urbain. Šajā periodā arī daudzi citi populārās mūzikas izpildītāji iekļāva roka elementus savā mūzikā, saglabājot savu iepriekšējo šansona stilu. Tādi bija, piemēram, Katrina Ribeiro, Žans Ižlēns, Bernārs Laviljē.

1980. gadā, jaunatnes iespaidā mainoties politiskajai kultūrai, franču roks attīstījās un kļuva līdzīgāks amerikāņu un britu rokam. Šajā laikā franču progresīvais roks sasniedza savus lielākos panākumus ar tādām grupām kā Dün, Terpandre un Emeraude. Téléphone (pabroks) un La Muerte (psychobilly) arī šajā laikā guva ievērojamus panākumus gan Francijā, gan ārpus tās.

1990. un 2000. gados Francijas mūzikā izveidojās spēcīga alternatīvā roka skatuve. Daudzas franču valodā dziedošas rokgrupas turpināja gūt panākumus arī ārpus Francijas. Tādas bija, piemēram, Noir Désir ar uz grandžmūziku orientētu alternatīvo roku 1990. gadu sākumā, Louise Attaque ar folkroku 2000. gadu sākumā un Superbus ar powerpop 2000. gadu nogalē.