Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums (1936)

Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums 1936. gadā noslēgts starp Franciju un tās pakļautībā esošo Sīrijas Republiku.

Pēc neveiksmes ar 1933. gada franču—sīriešu līgumu, kas sīriešu nacionālistiem nebija pieņemams, jo saglabāja valsts sašķeltību, jaunajā līgumā franči bija piekāpīgāki sīriešu interesēm. Francijas attieksmes maiņu noteica tas, ka valstī pie varas bija nākusi Francijas Tautas frontes valdība Leona Blūma vadībā.

Galvenie līguma punkti

• Līgums ir noslēgts uz 25 gadiem un paredz pilnīgu Sīrijas neatkarību trīs gadu laikā, kā arī jaunās valsts iestāšanos Tautu Savienībā.
• Džebel al-Druze valsts un Alavītu valsts tiks iekļautas Sīrijas Republikas sastāvā, lai arī tajās vēl uz pieciem gadiem paliks franču garnizoni.
• Francija patur divas karabāzes un kara gadījumā drīkst izmantot Sīrijas infrastruktūru.
• Franči palīdzēs izveidot un apmācīt Sīrijas armiju.
• Tiks saglabāta Sīrijas valūtas piesaiste Francijas frankam.
• Abas valstis saskaņos savu ārpolitiku un Sīrija apņemas turpināt līgumus, kas noslēgti mandāta laikā.

Līgumā netika pieminēts strīdīgais Libānas robežu jautājums. 1936. gada 9. novembrī līgums tika parakstīts un 26. decembrī to apstiprināja Sīrijas parlaments. Pēc Leona Blūma valdības sabrukuma, jaunā Francijas valdība līgumu neiesniedza ratifikācijai Francijas parlamentā un tas nekad nestājās spēkā. Satraukta par drīzumā gaidāmo Sīrijas neatkarību tās esošajās robežās, Turcija izmantoja iespēju, lai laikā no 1938. līdz 1939. gadam sev pievienotu Aleksandretas sandžaku.