Frīdrihs Vilhelms fon Vilmanis

Frīdrihs Vilhelms fon Vilmanis (vācu: Friedrich Wilhelm von Willmann; dzimis 1746. gada 2. jūlijā, miris 1819. gada 20. janvārī) bija Gramzdā dzimis Sāremā luterāņu mācītājs.

Frīdrihs Vilhelms fon Vilmanis Friedrich Wilhelm von Willmann Personīgā informācija Dzimis 1746. gada 2. jūlijā Gramzda, Kurzemes hercogiste (tagad Gramzdas pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija) Miris 1819. gada 20. janvārī (72 gadi) Karja, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Sāremā pagasts, Sāremā apriņķis, Igaunija) Nodarbošanās mācītājs

Dzimis Kurzemes hercoga arhitekta ģimenē. Tūlīt pēc Frīdriha Vilhelma piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Rīgu, kas tolaik jau atradās Krievijas sastāvā. No 1766. līdz 1769. gadam studēja teoloģiju Getingenes Universitātē un Kēnigsbergas Universitātē. Lielu daļu no mūža (no 1774. līdz 1805. gadam) bija Karjas draudzes mācītājs Sāremā.

1782. gadā publicēja rakstu krājumu "Juttud ja Teggud" igauņu valodā. Tā ir senākā laicīgā grāmata igauņu valodā, kas saglabājusies līdz mūsdienām (1778. gadā izdotā Antona tor Helles "Jutto nink Moistokönne" ir zudusi). Par Juttud ja Teggud pamatu ņemta 1766. gadā izdotā Gotharda Frīdriha Stendera grāmata "Jaukas pasakas un stāsti".

Ārējās saites

• Baltisches Biografisches Lexikon digital