Frīdrihs Kārlis fon Savinjī (vācu: Friedrich Carl von Savigny; dzimis 1779. gada 21. februārī, miris 1861. gada 25. oktobrī) bija vācu jurists un vēsturnieks. Tiesību zinātnes vēsturiskās tiesību skolas pamatlicējs.
Dzimis Lotringas izcelsmes ģimenē. No 1795 līdz 1800. gadam studēja Marburgā, papildinoties Jēnā, Leipcigā un Hallē. Strādāja par privātdocentu Marburgā.
1803. gadā publicēja savu pazīstamo darbu Das Recht des Besitzes. 1810. gadā pārcēlās uz Berlīnes universitāti, kur sadraudzējās ar Bartoldu Georgu Nībūru un Kārli Frīdrihu Eihornu. 1812. gadā fon Savinjī kļuva par Berlīnes universitātes rektoru. 1815. gadā kopā ar domubiedriem fon Savinjī nodibināja žurnālu Zeitschrift für geschichtliche Rechtswissenschaft, kas popularizēja vēsturiskās tiesību skolas uzskatus. 1815. gadā tika izdots pirmais sējums fundamentālajam darbam Geschichte des römischen Rechts im Mittelalter ("Romiešu tiesību vēsture viduslaikos"), kura pēdējais sējums iznāca 1831. gadā. 1842. gadā fon Sevinjī tika iecelts valsts amatā, lai realizētu tiesību reformas Prūsijā. Miris 1861. gadā Berlīnē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Kārlis fon Savinjī.
