Fortkongera (angļu: Fort Conger) ir pamesta pētniecības stacija Arktikā.[1] Izvietojusies Elsmīra salas ziemeļaustrumos Lēdijas Franklinas līča krastā. Sākotnēji izveidota 1881. gadā 1. Starptautiskā polārā gada pētniecības programmas ietvaros un ir pirmā pastāvīgā cilvēku apmetne salā kopš tās atklāšanas 17. gadsimtā.

Fortkongera
Fort Conger
Fortkongera 1883. gadā Fortkongera 1883. gadā
Fortkongera (Kanāda)
Fortkongera
Fortkongera
Fortkongera (Nunavuta)
Fortkongera
Fortkongera
Fortkongera (Arktika)
Fortkongera
Fortkongera
Valsts piederība Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Nunavuta Nunavuta
Koordinātas: 81°43′N 63°43′W / 81.717°N 63.717°W / 81.717; -63.717Koordinātas: 81°43′N 63°43′W / 81.717°N 63.717°W / 81.717; -63.717
Novietojums Elsmīra sala
Stacijas tips vasaras/vissezonas
Atvērta 1881. g.
Slēgta 1935. g.
Personāls ziemā līdz 25
Laika zona CST (UTC-5)
Fortkongera Vikikrātuvē

Pirms stacijas ierīkošanas 1875. gadā Lēdijas Franklinas līča ziemeļu atzarā Diskaveri līcī ziemoja Britu Antarktikas ekspedīcija Džordža Neirsa vadībā ar kuģi Discovery. 1881. gadā staciju ierīkoja amerikāņu Lēdijas Franklinas līča ekspedīcija Adolfusa Grīlija (Adolphus Greely) vadībā. Nosaukts par godu ekspedīcijas atbalstītājam ASV senatoram Omāram Kongeram (Omar D. Conger). Stacijā divus gadus darbojā 25 cilvēku komanda, tajā skaitā realizējot 1. Starptautiskā Polārā gada pētniecības programmu.

Vēlākos gados staciju kā atbalsta bāzi izmantoja vairākas Arktikas pētnieku ekspedīcijas, tajā skaitā Roberts Pīrijs (1898, 1900, 1905, 1908). Pīrijs oriģinālo 18 m garo, 5 m plato un 3 m augsto trīsistabu tradicionālā "eiropiešu" stila ēku atzina par nepiemērotu Arktikas apstākļiem un 1900. gadā to nojauca. No ēkas kokmateriāliem Pīrijs uzbūvēja vairākas nelielas, vieglāk apkurināmas ēkas, dažas no kurām saglabājušās līdz mūsdienām.

2001. gadā tika nodibināts Kutinirpākas nacionālais parks, Fortkongeru iekļaujot tā teritorijā, piešķirot tai aizsargājama arheoloģijas un kultūras pieminekļa statusu.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu