Ford Consul

Ford Consul ir automobilis, ko izgatavoja Ford rūpnīca Apvienotajā Karalistē.

Ford Consul
Pamatinformācija
Ražotājs	Lielbritānijas Ford
Ražošanas gadi	1951.—1962. gads 1972.—1975. gads
Hronoloģija
Priekštecis	Ford Pilot
Pēctecis	Ford Cortina

Izvērtējot divus automobiļus laika posmā starp 1951. un 1962. gadu, kļuva zināms, ka Ford Consul bija stabilāks par līdzgaitnieku Ford Zephyr, kaut gan dzinēja veiktspēja pēdējam bija lielāka. 1962. gadā modelis tika aizēnots ar jaunajiem, 4-cilindru Zephyr modeli un Ford Cortina. Consul vārds vēlreiz parādījās 1972. gadā, līdz pat 1975. gadam. Tirgū tas bija Zephyr marku aizstājējs, tā virsbūve tika lietota arī uz luksusa modeļa — Ford Granada Mk I.

Ford Classic un Mk I Cortina modeļi sākotnēji tika dēvēti attiecīgi par Ford Consul Classic un Ford Consul Cortina.

Ford Consul

Ford Consul

Ražošana	1951.—1956. gads Kopā 227,732 automobiļi
Virsbūves tips	4-durvju sedans Furgontipa vieglā automašīna Auto ar atvāžamo jumtu
Dzinējs	1.5 L I4
Garenbāze	2540 mm
Garums	4166 mm
Platums	1626 mm

Ford Consul pirmoreiz tika izrādīts 1950. gadā Londonas motošovā. Britiem tas bija sākums veiksmīgai invāzijai sedanu tipu auto tirgum. Pārdošanā tie apsteidza modeļus ar lielāku motoru — V-8 Pilot, kuri spēja iziet tikai nelielā daudzumā. Kompānija Ford savam automobilim deva kodu EOTA. Lielākā daļa modeļu bija 4-durvju sedani ar Džordža Volkera (George Walker) projektēto virsbūvi. Tā nāca no Amerikas Savienoto Valstu Ford kompānijas, bet pārējie furgontipa vieglie automobiļi tika ražoti angļiem piederošajā Abbot kompānijā. No 1953. gada pircējiem kļuva pieejami auto ar atvāžamo jumtu, ko, savukārt, ražoja kompānija Carbodies. Virsbūve tika stiprināta, uzmetinot lielu X veida rāmi uz grīdas plāksnes. Atšķirībā no Zephyr modeļiem, motora pārsegu varēja nolaist un pacelt manuāli.

Consul bija pirmais automobilis, kas tika būvēts, lietojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Auto tika pielāgots jaunais, 1508 cm³ 47 zirgspēku (ZS) dzinējs ar apakšvārstiem un hidrauliskām bremzēm, 3 ātrumu pārslēgu ar saglabātu sinhronizatoru. Tie arī bija pirmie automobiļi, kas lietoja mūsdienās bieži lietoto MacPherson asu mehānismu ar neatkarīgu priekšējo atsperojumu. Tas bija pirmais britu Ford automobilis ar moderno unibody konstrukciju.

Krēsli tika noklāti ar PVH. Stikla tīrītāji bija vecmodīgi — vakuuma principa (bēdīgi slaveni ar to, ka, braucot stāvos kalnos, tīrīja logu palēninātā režīmā, savukārt, apdzenot priekšā braucošo transportlīdzekli, dažreiz apstājās pavisam). Instrumenti bija sekojoši: spidometrs, ampērmetrs un degvielas mērītājs. Tie bija izvietoti rāmī virs vadības paneļa, tur bija arī „plauktiņš”, kurā varēja ievietot radio.

1953. gadā britu laikraksts The Motor pētīja Ford Consul modeli. Testa auto sasniedza ātrumu 116 km/h, un spēja ieskrieties no 0 līdz 97 km/h 28 sekundēs. Degvielas patēriņš uzrādīja 11 L/100 km. Testa auto izmaksāja 732 mārciņas, ieskaitot nodokļus.

• 
  Consul ar platu priekšējo resti
• 
  Ford EOTA Consul
• 
  1952. gada Consul
• 
  Kompānijas Carbodies automobilis ar paceļamo jumtu
• 
  Consul ar noņemtu jumtu
• 
  Consul iekšpuse

Ford Consul II

Ford Consul II
Pamatinformācija
Ražošanas gadi	1956. — 1962. gads Kopā 371,585 modeļi ar ‘cieto’ un 9398 modeļi ar paceļamo jumtu
Virsbūve un šasija
Virsbūves tips	4-durvju sedans Furgontipa vieglā automašīna Rūpnīcā būvēta furgontipa vieglā automašīna un pikaps (tikai Austrālijā) Auto ar paceļamo jumtu
Piedziņa
Dzinējs	1.7 L I4
Izmēri
Garenbāze	2642 mm
Garums	4369 mm
Platums	1753 mm
Augstums	1524 mm

1956. gadā parādījās jauns Consul modelis ar kodu 204E — Ford Consul II. Salīdzinot ar iepriekšējo, tam bija garāka garenbāze, pilnīgi jauns stils, lielāks, 1703 cm³ dzinējs, kas spēja attīstīt 59 ZS jaudu. Viena lieta, kas netika uzlabota bija logu tīrītāju darbošanās mehānisms. 1959. gadā jumta profils tika pazemināts, tam bija arī pārveidotas aizmugurējās lampas, un ārējā apdare bija veidota no nerūsējošā tērauda. 1960. gadā kā izvēle parādījās disku bremzes (priekšējās) uz vakuuma principa, un 1961. gadā tās kļuva par standartu (tikai 4 riteņu bremzes, Austrālijā). 1961. gada vidū tā vārds kļuva Consul 375.

Carbodies kompānija turpināja ražot versiju ar paceļamo jumtu. 1957. gadā luksusa versija izcēlās ar kontrastējošu jumta krāsu un ar lielāku aprīkojumu. Austrālijas tirgum tika piedāvāti rūpnīcā būvētie pikapa un furgontipa modeļi, kā arī vietējās sedanu versijas.

1956. gadā britu laikraksts The Motor pētīja Ford Consul II modeli. Testa auto sasniedza ātrumu 127,6 km/h, un spēja ieskrieties no 0 līdz 97 km/h 23,2 sekundēs. Degvielas patēriņš uzrādīja 12,8 L/100 km. Testa auto izmaksāja 781 mārciņas, ieskaitot nodokļus.

• 
  Consul
• 
  Consul
• 
  Vēlākais Consul II
• 
  Ford Consul 375
• 
  Kompānijas Carbodies Consul
• 
  Consul ar paceļamo jumtu

Ford Consul (Granada)

Ford Consul (Granada)
Pamatinformācija
Ražošanas gadi	1972.—1975. gads
Virsbūve un šasija
Virsbūves tips	4-durvju sedans Furgontipa vieglā automašīna
Piedziņa
Dzinējs	2,0 L Ford Essex V4 2,5 L Ford Essex V6 Lielbritānija
Izmēri
Garenbāze	2718 mm
Garums	4572 mm
Platums	1778 mm

Consul vārds vēlreiz atdzīvojās uz maza automobiļa — Granada — ar 1995 cm³ Essex V4 vai 2495 cm³ Essex V6 dzinēju. Tas nozuda 1975. gadā, un visi modeļi pārtapa par Granada.

Izmantotā literatūra

1. Sedgwick, M. (1986. gads). A-Z of Cars 1945-1970. Devona, Lielbritānija;
2. Culshaw; Horrobin (1974. gads). Complete Catalogue of British Cars. Londona, Lielbritānija;
3. "The Ford Consul Road Test". Laikraksts The Motor. 1953. gada 25. marts;
4. "The Ford Consul Mk II Saloon". Laikraksts The Motor. 1956. gada 23. maijs;
5. A-Z of cars 1945—1970. Sedgwick and Gillies;
6. Ford Consul, Zephyr and Zodiac. Graham Robson

Ārējās saites

• Consul īpašnieku klubs (angliski)
• Ford Mk1 Consul, Zephyr and Zodiac īpašnieku klubs (angliski)