Findleja salas
Findleja salas (angļu: Findlay Group) ir Kanādai piederoša neapdzīvotu salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kikiktālukas reģionam.[1]
| Findleja salas | |
|---|---|
 Findleja salas (pa kreisi) satelītattēlā | |
  Findleja salas  Findleja salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 77°24′N 104°46′W / 77.400°N 104.767°WKoordinātas: 77°24′N 104°46′W / 77.400°N 104.767°W |
| Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
| Salu skaits | 5 |
| Platība | 1409 km² |
| Augstākais kalns | 134 m |
| Administrācija | |
 Kanāda | |
| Teritorija | Nunavuta |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSalas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst Perija salu grupā, kas savukārt pieder Karalienes Elizabetes salu grupai. 67 km platais Maklīna šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Ellefa Ringnesa un Karaļa Kristiana salām, Lohīda baseins rietumos — no Makenzija Kinga un Melvila salām, bet Debarā šaurums dienvidos — no Kemerona salas. Ziemeļos krastu sapskalo Prinča Gustava Ādolfa jūra. Salu grupa sastāv no galvenās Lohīda salas un četrām mazākām salām dienvidaustrumos no tās. Valda arktiska tuksneša klimats.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie no eiropiešiem salas 1853. gada 27. aprīlī atklāja Edvarda Belčera ekspedīcija. Nosauktas par godu britu ģeogrāfam un hidrogrāfam Aleksandram Findlejam (Alexander George Findlay).
