Filipīnu administratīvais iedalījums
Filipīnu administratīvo iedalījumu veido četru līmeņu iedalījuma vienības, no kurām trīs zemāko līmeņu vienības ar likumu noteiktas kā vietējās pašpārvaldes vienības (local government units, LGU), bet augstākā, reģiona līmeņa vienības (izņemot autonomos reģionus), tiek veidotas ar valsts prezidenta rīkojumu, pamatojoties uz nepieciešamību saskaņotāk veidot ekonomiskās attīstības politiku un koordinēt valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu lielākā teritorijā virs provinces līmeņa un to administrāciju ieceļ ar prezidenta rīkojumu.
Vispārpieņemts ir Filipīnu arhipelāga iedalījums trijās salu grupās — Lusona, Visajas un Mindanao, kas tālāk tiek dalīts administratīvajās iedalījuma vienībās:
- Reģioni (angļu: region, filipīniešu: rehiyon) galvenokārt tiek izmantoti valsts dienestu organizēšanai. No 17 reģioniem tikai vienā — Bansamoro autonomajā reģionā — ir vēlēta valdība, kurai centrālā valdība ir nodevusi kompetences. Pārējos administratīvajos reģionos funkcionē centrālās valdības ieceltas administrācijas.
- Provinces (angļu: province, filipīniešu: lalawigan vai probinsya), neatkarīgās pilsētas (angļu: independent city, filipīniešu: malayang lungsod vai siyudad) un viena neatkarīgā municipalitāte (Paterosa).
- Iekļautās pilsētas (angļu: component city, filipīniešu: nakapaloob na lungsod) un municipalitātes (angļu: municipality, filipīniešu: bayan vai munisipalidad) provinču ietvaros.
- Barangajas (barangay) — ciemi vai pagasti lauku apvidos un apkaimes, priekšpilsētas vai piepilsētas urbānās teritorijās.
Administratīvā iedalījuma kopsavilkums
labot šo sadaļuTabulā ir apkopots Filipīnu reģionu, provinču, pilsētu, municipalitāšu un barangaju skaits un struktūra 2020. gada 30. martā.[1]
Līmenis | Tips | Vadība | Likumdevējs | Skaits |
---|---|---|---|---|
– | Autonoms reģions | Galvenais ministrs[a] | Bansamoro parlaments | 1 |
Reģioni | 16 | |||
1 | Provinces | Gubernators | Provinces valde Sangguniang Panlalawigan |
81 |
Neatkarīgās pilsētas | Mērs | Pilsētas padome Sangguniang Panlungsod |
38 | |
Neatkarīgā municipalitāte | Mērs | Municipalitātes padome Sangguniang Bayan |
1 | |
2 | Iekļautās pilsētas | Mērs | Pilsētas padome Sangguniang Panlungsod |
107 |
Municipalitātes | Municipalitātes padome Sangguniang Bayan |
1 487 | ||
3 | Barangajas | Barangajas galva | Barangajas padome Sangguniang Barangay |
42 046 |
Piezīme
|
Administratīvā iedalījuma vienības
labot šo sadaļuReģioni
labot šo sadaļuAdministratīvie reģioni
labot šo sadaļuAdministratīvie reģioni ir ģeogrāfiski blakus esošu provinces līmeņa pašpārvaldes vienību apvienojumi, kurus izveido, likvidē vai izmaina ar Filipīnu prezidenta rīkojumu, pamatojoties uz nepieciešamību saskaņotāk veidot ekonomiskās attīstības politiku un koordinēt valsts valdības pakalpojumu sniegšanu lielākā teritorijā ārpus provinces līmeņa. Līdz šim nav rīkoti plebisciti, lai demokrātiski apstiprinātu regulāru administratīvo reģionu izveidošanu, atcelšanu vai robežu grozīšanu, jo konstitūcija to neparedz.
Administratīvais reģions nav vietējās pašpārvaldes vienība (LGU), bet gan pašvaldību grupa, kurai prezidents ir nodrošinājis neievēlētu politikas veidošanas un koordinācijas struktūru, ko sauc par Reģionālās attīstības padomi. Manilas metropole, formāli Galvaspilsētas reģions, ar likumu ir atzīta par «īpašu attīstības un administratīvo reģionu», un tādējādi tai tika piešķirts lielpilsētas statuss; Manilas metropoles padome attīstības reģiona ietvaros kalpo kā reģiona attīstības padome.
Autonomie reģioni
labot šo sadaļu1987. gada Filipīnu konstitūcija ļauj izveidot autonomus reģionus Lusonas Centrālajā Kordiljerā, ko apdzīvo igorotu kalniešu tautas, un Mindanao apgabalos, kuros dzīvo vairākums musulmaņu. Tomēr vēlētāji 1989., 2001. un 2019. gadā notikušajos plebiscītos ir apstiprinājuši tikai Bansamoro autonomo reģionu Mindanao musulmaņu daļā un tā priekšgājēju Mindanao musulmaņu autonomo reģionu. Vēlētāji Kordiljerā noraidīja autonomiju 1990. un 1998. gadā; tādējādi Kordiljeras administratīvais reģions joprojām ir regulārs administratīvais reģions bez deleģētām pilnvarām vai pienākumiem.
Pašlaik vienīgais autonomais reģions, Bansamoro autonomais reģions musulmaņu Mindanao, ietver vietējās valdības vienības, kuras ar plebiscītu ir piekritušas būt Bansamoro reģionālās valdības pakļautībā. Autonomais reģions, kuram ir valdība, pats par sevi nav vietējās pašpārvaldes vienība, jo atšķirībā no provincēm, pilsētām, municipalitātēm un barangajām autonomās reģionālās valdības organizācija un struktūra nav noteikta 1991. gada Vietējo pašvaldību kodeksā. Autonomais reģions drīzāk ir pašpārvaldes vienību grupa, kurai Kongress ar statūtiem ir nodrošinājis ļoti specifisku reģionālās pārvaldības struktūru, kā arī noteiktas pilnvaras un pienākumus.
Vietējās pašpārvaldes vienības
labot šo sadaļu1991. gada Vietējo pašvaldību likums nosaka, ka vietējās pašpārvaldes vienība var būt provinces, pilsētas, municipalitātes vai barangajas formā. Visās pašpārvaldes vienībās ir vietējās likumdošanas orgāns (Sanggunian) un vietējie izpilddirektori (gubernators, mērs vai barangajas galva), kurus ievēl tautas balsojumā.
Saskaņā ar 1991. gada Vietējo pašvaldību likuma 25. sadaļu Filipīnu prezidents īsteno tiešu pārraudzību pār provincēm un neatkarīgajām pilsētām — augsti urbanizētajām (highly urbanized city) un neatkarīgajām iekļautajām (independent component city) pilsētām; tādējādi vietējās pašpārvaldes vienības, kas pieder pie šīm kategorijām, veido primāro vietējo pašpārvalžu līmeni Filipīnās. Tā kā Paterosas municipalitāte nepieder nevienai provincei, tā faktiski arī veido primārā līmeņa vietējās pašpārvaldes vienību.
Provinces
labot šo sadaļuProvince sastāv no iekļautajām pilsētām (component city) un municipalitātēm (municipality), pār kurām tā īsteno pārraudzību. Katru provinci vada gubernators. Tās likumdošanas institūcija ir provinces valde.
Pilsētas un municipalitātes
labot šo sadaļuFilipīnās pastāv trīs dažādas pilsētu juridiskās klases. 38 neatkarīgas pilsētas, kas tiek klasificētas vai kā augsti urbanizētas (33) vai neatkarīgas iekļautās pilsētas (5), ir pilsētas, kuras nav nevienas provinces jurisdikcijā. Šīs pilsētas tiek pārvaldītas autonomi, nedalās savos nodokļu ieņēmumos ne ar vienu provinci, un vairumā gadījumu to iedzīvotāji nav tiesīgi ievēlēt vai tikt ievēlēti provinču amatos.
Pilsētas, kas atrodas kādas provinces politiskajā jurisdikcijā, veido trešo juridisko pilsētu klasi, ko sauc par iekļautajām pilsētām (component city). Vēlētājiem šajās pilsētās ir atļauts balsot un kandidēt uz amatiem provinces pārvaldē.
Pašvaldības vienmēr ir kādas provinces jurisdikcijā. Speciāls gadījums ir Paterosas municipalitāte Manilas Galvaspilsētas regionā, kurā nav provinču dalījuma, un tādējādi tai faktiski ir atsevišķa pirmā līmeņa pašpārvalde.
Pilsētas un mulicipalitātes ir sadalīta barangajās, pār kurām tā īsteno uzraudzības varu. Pilsētu vai municipalitāti vada mērs. Pilsētu likumdošanas iestāde ir pilsētas padome, bet municipalitātēm — municipalitātes padome.
Barangajas
labot šo sadaļuBarangaja ir mazākā vietējās pašpārvaldes vienība Filipīnās. Tiek uzskatīts, ka nosaukums barangay cēlies no balangay laivām, ar ko austronēzieši migrēja uz Filipīnām. Barangaja var būt:
- pilsētas apkaime, piemēram, pilsētas kvartāls vai slēgta kopiena;
- ievērojams pilsētas rajons;
- mazpilsēta;
- viens miests vai ciems;
- lauku apvidus, kas sastāv no izkaisītām apdzīvotām vietām.
Katru barangaju vada barangajas galva. Tās vietējā likumdošanas iestāde ir barangajas padome (Sangguniang Barangay).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauce
labot šo sadaļu- ↑ «Number of provinces, cities, municipalities and barangays, by region, as of 30 March 2020». Philippine Statistics Authority. Skatīts: 2020. gada 28. maijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filipīnu administratīvais iedalījums.