Feta (no grieķu: φέτα (féta) — 'šķēle') ir sālījumā nogatavināta mīkstā siera šķirne ar baltu krāsu un viegli rūgtenu garšu. Feta ir populārākais siers Grieķijā, kur tas veido 70% no visa sieru patēriņa. Fetu tradicionāli gatavo no aitas piena,[1] bet tam atļauts pievienot ne vairāk kā 30% kazas piena. Fetai līdzīgi sieri ir brinza, panirs un halūmi.[2]

Feta
Izcelsmes valsts Grieķija
Piena veids aitas[1] un līdz 30% kazas piena[2]
Pasterizēšana 72—74°C 15—20s[1]
Tekstūra mīksts, no krēmīga līdz drupenam (atkarībā no tauku satura)[1]
Nogatavināšanas laiks Vismaz 2 mēneši[2]
Sertifikācija ACVN (2002)

Fetai ir sena vēsture. Tas minēts jau HomēraOdisejā”, un tradicionāli bijis aitu ganu ēdiens. Kopš 2002. gada fetai piešķirts Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (Protected Designation of Origin), un Eiropas Savienībā par fetu drīkst saukt tikai septiņos Grieķijas reģionos ražoto sieru. Ārpus Eiropas Savienības gan ir valstis (piemēram, ASV), kas šo ierobežojumu neievēro un arī sevis ražoto sieru sauc par fetu.[2]

Fetu nogatavina divos posmos: sākumā vismaz 15—20 dienu, bet pēc tam vēl vismaz divus mēnešus zemākā temperatūrā. Par vislabāko uzskata vismaz 5 mēnešus nogatavinātu fetu, bet 9—12 mēnešu nogatavinātai fetai ir pikantāka garša.[2]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 186.—187. lpp. ISBN 9984-596-37-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Jolanta Sēnele (2011. gada 7. oktobris). Feta — aitu ganu siers. Ar fetaki tam nav nekāda sakara. Diena. Atjaunināts: 2013. gada 12. augustā.