Auzenes
augu ģints
(Pāradresēts no Festuca)
Auzenes (latīņu: Festuca) ir augu ģints graudzāļu dzimtā, kurā iekļauti mūžzaļi vai daudzgadīgi zālaugi. Ģintij ir kosmopolītiska izplatība, sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[1] Auzenes ir tuvu radniecīgas ar airenēm (latīņu: Lolium), un jaunākie filoģenētiskie pētījumi, kuros veikta DNS sekvencēšana, liecina, ka ģints nav monofilētiska. Rezultātā augu taksonomisti dažas auzeņu sugas ir pārvietojuši uz aireņu ģinti[2] vai arī uz atsevišķu ģinti Schedonorus.
| Auzenes Festuca | |
|---|---|
 Festuca eskia | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Auzenes (Festuca) |
 Auzenes Vikikrātuvē | |
Tā kā šīs ģints taksonomija nav viennozīmīga, ģintī klasificēto sugu skaits svārstās no vairāk nekā 400[3] līdz vairāk nekā 640.[4][5][6]
Ir apzināts, ka auzeņu ziedputekšņi bieži izraisa alerģisku rinītu.[7]
Latvijā sastopamās sugas
labot šo sadaļuLatvijā ir sastopamas šādas auzeņu sugas:[8]
- Aitu auzene (Festuca ovina)
- Daudzziedu auzene (Festuca multiflora)
- Kāpu auzene (Festuca sabulosa)
- Meža auzene (Festuca altissima)
- Milzu auzene (Festuca gigantea)
- Niedru auzene (Festuca arundinacea)
- Pļavas auzene (Festuca pratensis)
- Poļesjes auzene (Festuca polesica)
- Raupjā auzene (Festuca trachyphylla)
- Sarkanā auzene (Festuca rubra)
- Smalklapu auzene (Festuca tenuifolia)
- Smiltāja auzene (Festuca arenaria)
Galerija
labot šo sadaļu-
Festuca ammobi -
Sarkanā auzene (Festuca rubra) -
Festuca arizonica -
Festuca californica -
Festuca eskia -
Festuca subulata -
Festuca thurberi
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Flora of North America : north of Mexico. New York. 2007. 389–392. lpp. ISBN 0-19-505713-9. OCLC 26803793.
- ↑ Darbyshire, Stephen J. (23/1993). "Realignment of Festuca Subgenus Schedonorus with the Genus Lolium (Poaceae)". Novon 3 (3): 239–243. doi:10.2307/3391460.
- ↑ Talbot, Simon J.; Blair, Natalie F.; McGill, Niolette; Ligertwood, Yvonne; Dutia, Bernadette M.; Johannessen, Ingo (2013). "An Influenza Virus M2 Protein Specific Chimeric Antigen Receptor Modulates Influenza A/WSN/33 H1N1 Infection In Vivo". The Open Virology Journal 7: 28–36. doi:10.2174/1874357901307010028. ISSN 1874-3579. PMC 3594705. PMID 23493233.
- ↑ «Festuca». web.archive.org. 2012-10-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-25. Skatīts: 2022-10-11.
- ↑ Inda, Luis A.; Segarra-Moragues, José Gabriel; Müller, Jochen; Peterson, Paul M.; Catalán, Pilar (2008-03). "Dated historical biogeography of the temperate Loliinae (Poaceae, Pooideae) grasses in the northern and southern hemispheres". Molecular Phylogenetics and Evolution 46 (3): 932–957. doi:10.1016/j.ympev.2007.11.022. ISSN 1055-7903. PMID 18226932.
- ↑ «Festuca Tourn. ex L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2022-10-11.
- ↑ Esch, Robert E; Hartsell, Cecelia J; Crenshaw, Rodger; Jacobson, Robert S (2001). "Common Allergenic Pollens, Fungi, Animals, and Arthropods" (en). Clinical Reviews in Allergy & Immunology 21 (2-3): 261–292. doi:10.1385/CRIAI:21:2-3:261. ISSN 1080-0549.
- ↑ «Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-11.