Airenes
Airenes (latīņu: Lolium) ir augu ģints graudzāļu dzimtā. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, kā arī sugas tiek kultivētas un ir naturalizējušās Austrālijā, Amerikā un dažādās okeāna salās. Airenes ir tuvi radniecīgas ar auzenēm (Festuca).[1][2]
| Airenes Lolium | |
|---|---|
.jpg) Daudzziedu airene (Lolium multiflorum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Airenes (Lolium) |
 Airenes Vikikrātuvē | |
Aireņu ziedkopa ir vārpa, kas salikta no daudzziedu vārpiņām. Latvijā sastopamas 4 sugas.[3]
Sugas
labot šo sadaļuAireņu ģintī ir akceptētas šādas sugas un dabiski sastopami hibrīdi:[4][5]
- Daudzgadīgā airene (Lolium perenne L.)
- Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.)
- Reibuma airene (Lolium temulentum L.)
- Lolium canariense Steud.
- Lolium × festucaceum Link
- Lolium gracile (Dumort.) B.D. Jacks.
- Lolium × hubbardii B.K.Simon
- Lolium × hybridum Hausskn.
- Lolium persicum Boiss. & Hohen.
- Lolium remotum Schrank
- Stingrā airene[6] (Lolium rigidum Gaudich.)
Kultivēšana un pielietojums
labot šo sadaļuDažas aireņu sugas tiek kultivētas zālieniem, kā arī mājlopu ganībām, jo tām ir salīdzinoši augsta uzturvērtība. Airenes arī izmanto dažādās augsnes erozijas kontroles programmās. Tā ir galvenā ganību zāle Jaunzēlandē, kur katru gadu tiek saražoti aptuveni 10 miljoni kilogramu sertificētu aireņu sēklu. Airenēm ir pieejams liels šķirņu klāsts. Galvenā suga, kas sastopama visā pasaulē un tiek izmantota gan zālieniem, gan kā lopbarības kultūra, ir daudzgadīgā airene (Lolium perenne). Tāpat kā daudziem citiem aukstumizturīgajiem graudzāļu lakstaugiem, arī tai ir simbiotisks sēnīšu endofīts — parasti Epichloë sugas, vai tām tuvi radniecīgās Neotyphodium sugas, kas pieder sēnīšu dzimtai Clavicipitaceae.[7][8] Kultivē arī daudzziedu aireni (L. multiflorum).
Dažas sugas, īpaši reibuma airene (Lolium temulentum) ar indīgām sēklām,[3] ir nezāles, kas var nopietni ietekmēt kviešu un citu kultūru ražošanu. Lolium rigidum ir viena no nopietnākajām un dārgākajām kultūraugu nezālēm Austrālijas dienvidos, it sevišķi, jo tai ir bieži novērota herbicīdu rezistence.[9] Aireņu ziedputekšņi ir arī viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem. Tenisa korti, tostarp Vimbldonas norises vieta, All England Lawn Tennis and Croquet Club, ir apsēti ar aireni.[10][11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Lolium in Flora of China @ efloras.org». www.efloras.org. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ «Lolium in Flora of Pakistan @ efloras.org». www.efloras.org. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 37. lpp.
- ↑ «Lolium — The Plant List». www.theplantlist.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-18. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ «Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ «stingrā airene». https://termini.gov.lv/. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ Schardl, Christopher L.; Leuchtmann, Adrian; Spiering, Martin J. (2004-06-02). "SYMBIOSES OF GRASSES WITH SEEDBORNE FUNGAL ENDOPHYTES" (en). Annual Review of Plant Biology 55 (1): 315–340. doi:10.1146/annurev.arplant.55.031903.141735. ISSN 1543-5008.
- ↑ Cheplick, G. P. (2011-05-01). "Endosymbiosis and population differentiation in wild and cultivated Lolium perenne (Poaceae)" (en). American Journal of Botany 98 (5): 829–838. doi:10.3732/ajb.1000226. ISSN 0002-9122.
- ↑ «Annual ryegrass - GRDC». web.archive.org. 2018-12-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-18. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ «THE WONDERS OF WIMBLEDON FORTNIGHT - News - People.co.uk». web.archive.org. 2012-02-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-18. Skatīts: 2022-12-18.
- ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2012-02-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-24. Skatīts: 2022-12-18.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Airenes.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)