Felicianovas muiža

Felicianovas muižas pils ir neogotikas stila muižas kungu māja, kas atrodas Ludzas novada Ciblas pagasta Felicianovā.

Felicianovas muižas pils 2001. gadā

Muižas nosaukuma izcelsme

Felicianovas vārda izcelsme nav skaidri zināma, bet pastāv divas versijas. Pirmā: Andžeja Dionizi vecākais dēls Ignacijs valdīja Zabolotjes muižu un Ignacija dēls Andžejs — Eversmuižu (1769), bet Ignacija brālis Felicians, ļoti iespējams, ir bijis īslaicīgs īpašnieks izraidītā muižnieka Jana Bugvecka zemei un bija tikai sācis izveidot Felicianovas (no nova — 'jaunā') pusmuižu jeb foļvarku, bet jau 1786. gadā Ozupines muižas īpašnieks ir Zaremba. Otrā versija: Felicija (Felicia nova) — sievietes vārds, bet tāds vārds šajā muižā nav zināms.

Vēsture

Līdz 1862. gadam

Felicianova ir samērā jauna muiža. 1784. gadā muižu ģenerālās mērīšanas aprakstos tās vēl nav. Ozupines muižas teritorijā minēts folverks Felicianova, kurā atradās tikai viena koka lopu mītne pie akām. Arī Felicianovas dzirnavas vēl nav bijušas, tās minētas pie Morozovkas sādžas un piederēja Eversmuižai. Ozupine toreiz piederēja Marijai Zarembai, no kuras zemi varēja nopirkt Plenu ģimene un uzcelt ievērojamu muižu, galvenokārt rūpniecības uzņēmumu dēļ. Lauksaimniecībai bija mazāka nozīme. No 21 sādžas astoņas pārgāja Felicianovas īpašumā. 1858. gada dvēseļu revīzijā muiža jau bija. Tā nemainīgi piederēja tikai Plenu ģimenei līdz pat 1944. gadam. Tiesa gan, tikai pats muižas centrs ar rūpniecības uzņēmumiem, jo lauku platību sadalīja viensētās.

No 1862. gada līdz 1918. gadam

1862. gadā Felicianovas muižas zemes platība bija 9 372 262 (desetīna — 1,09225 hektāri), 1897. gadā muižai piederēja 8 sādžas ar 108 saimniekiem un 693 iedzīvotājiem. Darbojās ūdensdzirnavas, ādu apstrādes darbnīcas. Muižas kungu māja bija divstāvu mūra ēka. 1912. gadā īpašnieki bija Mihails un Vasilijs Pleni. Muižas novērtējums bija 33 000 rubļu.

Pēc Pirmā pasaules kara

Plenu ģimene palika muižā, lai gan zeme tika atsavināta, saglabājot tikai nelielu platību. Plenu ģimene muižu atstāja 1939. gadā, vācbaltiešu izceļošanas laikā. Atgriezās kara sākumā un galīgi to pameta 1944. gadā.

Literatūra

• Trukšāns A.(sast.) Ciblas novads. 1. grāmata, Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne 1999

Ārējās saite

• Felicianovas muiža vietnē pilis.lv