Fanija Mendelszone[1] (vācu: Fanny Mendelssohn, vēlāk Fanija Cecīlija Mendelszone-Bartoldi (vācu: Fanny Cäcilie Mendelssohn Bartholdy), pēc laulībām Fanija Henzele (vācu: Fanny Hensel); dzimusi 1805. gada 14. novembrī, mirusi 1847. gada 14. maijā) bija ebreju izcelsmes vācu pianiste un komponiste. Komponista Fēliksa Mendelszona māsa, filozofa Mozesa Mendelszona mazmeita un matemātiķa Kurta Henzela vecāmāte.
Dzimusi Hamburgā pārticīgā banķiera ģimenē. Pēc tam, kad 1811. gadā Napoleons ieņēma Hamburgu, ģimene pārcēlās uz Berlīni. Jau bērnībā Fanija parādīja izcilas muzikālas dotības, tomēr, kaut arī brālis Fēlikss visādi atbalstīja māsu, tā laika sabiedrībā sievietei mūziķes karjera bija grūti realizējama. 1829. gadā apprecējās ar mākslinieku Vilhelmu Henzelu.
1847. gadā mira ar insultu. Pēc Fanijas nāves Fēlikss Mendelszons iegrima depresijā, no kuras īsti neatguvies, pats mira mazāk kā pēc pugada, pagūdams radīt kompozīciju māsas piemiņai (6. stīgu kvartetu).
- ↑ Enciklopēdiskā vārdnīca. 1. sēj. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 430. lpp.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fanija Mendelszone.
