Fanerozojs
ceturtā un pašreizējā Zemes ģeoloģiskā eona
Fanerozojs (grieķu: φανερός, fanerós — ‘atklāts, redzams’; ζωή, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem (541,0 ± 1,0) gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.[1] Sīkāk tiek iedalīts paleozoja, mezozoja un kainozoja ērā.
Pirms šī laikposma Zemes atmosfērā bija mazs brīvā skābekļa daudzums, un dzīvnieki, kam skābeklim ir milzīga nozīme, nespēja attīstīties. Fanerozoja laikā Zeme pamazām ieņēma savu pašreizējo izskatu un fiziskās īpašības. Fanerozojs veido tikai aptuveni 1⁄8 daļu kopš laika, kad sāka veidoties Zemes garoza.
Terminu ‘fanerozojs’ 1930. gadā ieviesis amerikāņu ģeologs Dž. Čedviks.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 254. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fanerozojs.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |