Fagots
Fagots (itāļu: fagotto) ir koka pūšamais mūzikas instruments. Mūsdienās tā korpuss parasti tiek gatavots no kļavas. Korpusā tiek iekonstruēta vārpstu sistēma; gaiss tiek pievadīts caur dubultmēlīti, kas savukārt ir tikusi piestiprināta pie metāla pievadcaurulītes.[1] Pastāv parastais fagots un kontrfagots, kura skanējums ir zemāks.[2]
| Fagots | |
|---|---|
 | |
| Koka pūšamais instruments | |
| Hornbostela—Zaksa klasifikācija | 422.112–71 |
| Attīstījās | agrīnajā 18. gadsimtā |
| Spēlēšanas diapazons | |
 (A1) B♭1–E5 (A5) | |
| Citi saistīti instrumenti | |
Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda. Pirmoreiz ticis uzkonstruēts Itālijā 16. gadsimta pirmajā pusē. Pēc instrumenta pilnveidošanas instrumenta skaņa kļuva maiga. Tā arī cēlies nosaukums dolčiāns (itāļu: dolcian, cēlies no dolce — ‘maigs’), 19. gadsimta beigās radās fagota nosaukums. Simfonisko orķestru sastāvā tas tiek regulāri iekļauts kopš 17. gadsimta beigām.[1]
Mūsdienās plašāk lietotās fagota versijas autori ir Johans Ādams Hekels (Johann Adam Heckel) un Kārlis Almenrēders (Carl Almenräder), kas mūsdienās pazīstamo fagotu izveidojuši 1834. gadā. Vairāki komponisti ir rakstījuši solokoncertus fagotam ar orķestri, tai skaitā Antonio Vivaldi, Volfgangs Amadejs Mocarts, Kārlis Marija fon Vēbers (Carl Maria von Weber).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Ludvigs Kārkliņš. Mūzikas leksikons. Rīga : Izdevniecība RaKa, 2006. 45. lpp. ISBN 9984-15-803-9.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 250. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fagots.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |