1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā

(Pāradresēts no EuroBasket 1935)

1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 1935) bija pirmais kontinenta čempionāts, kas norisinājās Šveicē laika posmā no 2. līdz 4. maijam.[1] Eiropas čempionātā piedalījās 10 Eiropas vīriešu basketbola valstsvienības. Čempionāts tika aizvadīts pēc divmīnusu sistēmas.

1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā
EuroBasket 1935
Turnīra informācija
Rīkotājvalsts Karogs: Šveice Šveice
Pilsēta Ženēva
Norises laiks 2. maijs—4. maijs
Komandas 10 (no 15 dalībvalstīm)
Arēnas(1 pilsētā)
Vietu sadalījums
Čempioni  Flag of Latvija Latvija (1. tituls)
2. vieta  Flag of Spānija Spānija
3. vieta  Flag of Čehoslovākija Čehoslovākija
4. vieta Flag of Šveice Šveice
Turnīra statistika
Rezultatīvākais Valsts karogs: Itālija Līvjo Frančeskīni
(16.5 punkti spēlē)
Vērtīgākais Valsts karogs: Spānija Rafaels Martins
1937 >

Par pirmajiem Eiropas čempioniem kļuva Latvijas izlase, kas finālā ar 24:18 pārspēja Spāniju. Bronzas medaļas izcīnīja Čehoslovākija. Par Latvijas uzvaru šajā turnīrā 2012. gadā tika izdota filma "Sapņu komanda 1935".

Turnīrs labot šo sadaļu

Kvalifikācijas spēle labot šo sadaļu

Pirms turnīra sākuma tika izspēlēta spēle starp Spāniju un Portugāli, lai izlemtu, kura dosies uz čempionātu. Spēle norisinājās 1935. gada 15. aprīlī Madridē, Spānijā.

Spānija   33-12   Portugāle

Pirmā kārta labot šo sadaļu

Trīs no piecām uzvarētājām automātiski nokļūst pusfinālā. Atlikušās divas komandas aizvada papildus spēli, lai noskaidrotu ceturto pusfināla dalībnieci. Pirmās kārtas zaudētājas aizvada spēles par 5-10. vietu.

1935. gada 2. maijs
Spānija   25-17   Beļģija
Latvija   46-12   Ungārija
Itālija   42-23   Bulgārija
Šveice   42-9   Rumānija
Čehoslovākija   23-21   Francija

Papildus spēle par vietu pusfinālā.

1935. gada 2. maijs
Šveice   27-17   Itālija

Spēles par 5. — 10. vietu labot šo sadaļu

Spēļu uzvarētāji cīnīsies par 5.—8. vietu, bet šo spēļu zaudētāji par 9.-10. vietu.

Bulgārija   22-19   Ungārija
Francija   66-23   Rumānija

Izslēgšanas spēles par 5.—8. vietu

Priekšsacīkstes Piektā vieta
   Beļģija  29  
   Bulgārija  11  
 
       Francija  49
     Beļģija  30
Septītā vieta
   Francija  29    Itālija  35
   Itālija  27      Bulgārija  22

Spēle par 9. vietu

Ungārija   24-17   Rumānija

Izslēgšanas spēles labot šo sadaļu

Pusfināli Fināls
1935. gada 3. maijs
   Latvija  28  
   Šveice  19  
 
1935. gada 4. maijs
       Latvija  24
     Spānija  18
Trešā vieta
1935. gada 3. maijs 1935. gada 4. maijs
   Spānija  21    Čehoslovākija  25
   Čehoslovākija  17      Šveice  23
 1935. gada Eiropas čempioni 
 
Latvija
Pirmais tituls

Vietu sadalījums labot šo sadaļu

Ko Latvijas brīvvalsts diplomāti Ženēvā sasnieguši 15 gados, to jūs pārsniedzāt dažās dienās.[2]

Latvijas sūtnis Šveicē Feldmanis pēc Latvijas basketbola izlases uzvaras Eiropas čempionātā

Vieta Komanda SP U Z GP ZP +/−
    Latvija 3 3 0 98 49 +49
    Spānija 3 2 1 64 58 +6
    Čehoslovākija 3 2 1 65 65 0
4   Šveice 4 2 2 111 79 +32
5   Francija 4 3 1 165 103 +62
6   Beļģija 3 1 2 76 85 −9
7   Itālija 4 2 2 121 101 +20
8   Bulgārija 4 1 3 78 125 −47
9   Ungārija 3 1 2 55 85 −30
10   Rumānija 3 0 3 49 132 −83

Latvijas sastāvs labot šo sadaļu

 
Latvijas izlase 1935. gada Eiropas čempionātā. No kreisās: Mārtiņš Grundmanis, Džems Raudziņš, Aleksejs Anufrijevs, Rūdolfs Jurciņš, Visvaldis Melderis, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš, Eduards Andersons, Valdemārs Baumanis

Latvijas izlasē bija pieteikti šie basketbolisti.[p 1]

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

  1. Par oficiālajiem Eiropas čempioniem kļuva visi spēlētāji, kas piedalījusies vismaz vienā spēlē. Uz čempionātu devās, bet nepiedalījās nevienā spēlē, V. Melderis, A. Krisons un E. Rūja. Taču izlases galvenais treneris Valdemārs Baumanis 1990. gadā izteicās, ka finālā ir piedalījies V. Melderis Dž. Raudziņa vietā, taču spēles oficiālajos protokolos norādīts, ka Dž. Raudziņš ir guvis 2 punktus.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Guntis Keisels. «Pirmie Eiropas meistari!». Latvijas basketbola vēsture. Jumava, 1998. 14.—16. lpp. ISBN 9984-05-187-0.
  2. «Vēsturiskā uzvara Ženēvā». Latvijas sporta leģendas. Apgāds ARTE. 2007. 37. lpp. ISBN 978-9984-9822-7-4.

Ārējās saites labot šo sadaļu