Ernests Kreišmanis
Ernests Kreišmanis (1890—1965) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1890. gada 4. jūnijā Umurgas pagastā lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Ņižņijnovgorodas komercskolā, tad studēja RPI Ķīmijas nodaļā, kuru absolvēja 1915. gadā kā inženieris tehnologs.
Pirmā pasaules kara laikā pēc mācībām Maskavas Aleksandra karaskolā piedalījies kaujās Dienvidu frontē, atvaļināts pēc Bresļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada pavasarī. Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada 12. decembrī iestājās Latvijas armijā un piedalījās Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas cīņās. Vēlāk kā 1. Liepājas kājnieku pulka saimniecības pārzinis piedalījies cīņās pret Bermonta armiju un Latgales atbrīvošanā.
1920. gada aprīlī viņu paaugstināja par kapteini Galvenās artilērijas pārvaldes Apgādības un materiālās nodaļas priekšnieka amatā. No 1922. gada Kreišmanis bija Bruņošanās pārvaldes Apgādības daļas vecākais darbvedis, no 1925. gada Tehniskās daļas izmēģināšanas darbnīcas pārzinis. 1929. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi-leitnantu, 1939. gadā par pulkvedi.
Uzreiz pēc Rīgas atbrīvošanas no padomju varas, 1941. gada jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā pulkvedis Kreišmanis piedalījās Latviešu organizāciju centra dibināšanā. Vācu okupācijas laikā Kreišmanis izdeva laikrakstu "Tēvija", 1945. gada sākumā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Pinnebergas bēgļu nometnē. 1950. gadā izceļoja uz ASV, strādāja par ķīmijas laborantu Bostonā. Miris 1965. gada 9. aprīlī.[1]