Eridana (ģeoloģija)
Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra. Tā ir bijusi lielākā zināmā upe Eiropā.[1] Vārds tai dots pēc sengrieķu mitoloģiskās Eridanas upes.
Lai gan tiešu pierādījumu (piemēram, erozijas ielejas) par milzīgas upes eksistenci Baltijas jūras vietā nav, toties ir ģeoloģiski pierādījumi (piemēram, nogulsnes, kas norāda uz nosēdumiem deltā), kas liecina, ka tāda ir eksistējusi.
Paleogēnā
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka Eridana eksistējusi jau paleogēna sākumā pirms 60 miljoniem gadu. Tad Baltijas jūras vietā atradās līdzenums, kurā no Skandināvijas kalniem, Somijas un Baltijas vienā straumē satecēja daudzas upes. Šī lielā upe ietecēja seklā Ziemeļrietumeiropas jūras līcī tagadējās Polijas teritorijā. Eridanas delta atradās mūsdienu Gdaņskas līča vietā. Šajā vismaz 115 km platajā deltā, kas nosaukta par Gdaņskas deltu, ir atrasti lieli dzintara krājumi. Tur tie nokļuva paleogēnā, kad plašā Ziemeļeiropas teritorijā bija stabils subtropu — tropu klimats un auga tā sauktais dzintara mežs. No kokiem (visticamāk, priedes Pinus succinifera) izdalījās sveķi. Šos sveķainos kokus ieskaloja upēs un tie tika aiznesti līdz jūrai. Deltā sveķi uzkrājās anaerobā stāvoklī un miljonu gadu laikā transformējās par dzintaru.[2] Eksistē arī tēze, kas apgalvo, ka dzintara sakopojumam šajā vietā galvenais iemesls bijis jūras transgresija, nevis (vai mazākā mērā) transportēšana pa upi.[3]
Oligocēnā notika Eiropas centrālās daļas pacelšanās, kas izraisīja jūru regresiju. Perioda beigās Polijas teritorija atkal kļuva sausa, līdz ar to Eridanas izteka novirzījās.[4]
Miocēnā
labot šo sadaļuPirms 12 miljoniem gadu miocēnā upe sasniedza Ziemeļjūras apgabalu, kur sāka veidoties milzīga delta ar sanešiem. Eridana kā upe izzuda vidējā pleistocēna sākumā, kad apledojuma ledājs izraka Baltijas jūras gultni.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lost European delta predicts the future of modern-day rivers Arhivēts 2010. gada 29. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Netherlands Organisation for Scientific Research, 2002-03-18 (angliski)
- ↑ STABLE ISOTOPES (H, C, S) AND THE ORIGIN OF BALTIC AMBER A. Gaigalas, S. Halas, 2008-09-15 (angliski) PDF
- ↑ Gerda Standke: Bitterfelder Bernstein gleich Baltischer Bernstein? - Eine geologische Raum- Zeit- Betrachtung und genetische Schlußfolgerungen. - In Exurs.f. und Veröfftl. DGG, 236: S. 11-33, Hannover, 2008 (vāciski)
- ↑ The Southern Baltic Seas in the Paleogene according to the study of the foraminifera[novecojusi saite] N. P. Lukashina, Oceanology, Volume 50, Number 3, 386-396, DOI: 10.1134/S0001437010030082
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |