Endorfīni

Endorfīni ("endogēnie morfīni") ir opioīdu peptīdi, kas darbojas kā neiromediatori. Tie izstrādājas neironos sporta un citu fizisku aktivitāšu laikā, satraukumā, sāpēs, asu ēdienu ēšanā, mīlestībā un orgasmā. Līdzīgi kā citas opioīdu grupas narkotiskās vielas, piemēram, morfīns, endorfīnu nonākšana smadzenēs rada analgēziju, labsajūtu, arī eiforiju un nomierinošu efektu.

Endorfīnus pārsvarā saista ar fiziskām aktivitātēm. Pastiprināts endorfīnu daudzums rodas sportojot: peldot, skrienot, braucot ar velosipēdu. Tāpēc dažkārt depresīviem cilvēkiem vai cilvēkiem, kas cieš un ārstējas no tabakas vai alkohola atkarībām, iesaka nodarboties katru dienu ar sportu vismaz 30 minūtes, lai būtiski palielinātu endorfīnu izdalīšanos.

Interesanta ir endorfīnu loma labsajūtas radīšanā sāpju, briesmu un stresa apstākļos. Kad nervu impulsi sasniedz muguras smadzenes, endorfīni novērš to, ka nervu šūnas izdala vēl vairāk sāpju signālu. Tūlīt pēc ievainojuma endorfīni ļauj dzīvniekiem izjust pastiprinātu varu un kontroli, kas stimulē izturību aktivitātēs (piemēram, cīņā ar citu dzīvnieku) ilgā laika posmā. Endorfīnu izdales radītā labsajūta tiek bieži saistīta arī ar tādām cilvēku veiktām populārām aktivitātēm kā paškaitējumu, sadomazohismu, pārgalvību un piedalīšanos ekstrēmos sporta veidos.

Daži pārtikas produkti, piemēram, šokolāde un čili pipari, arī var izraisīt endorfīnu sekrēciju. Jo asāks čili, jo vairāk endorfīna izdalās. Pēc šokolādes apēšanas ķermenī izdalās endorfīni - tas izskaidro daudzu cilvēku tieksmi pēc šokolādes stresa situācijās, kā arī nomierinošās sajūtas, ko daudzi saista ar šo produktu.