Emburgas pils

Emburgas pils (vācu: Annenburg) bija vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils, kura atradās pakalnā pie Ragvēžu upītes (Mazais Ragvēzis) tagadējo Emburgas "Lauksaimnieku" māju vietā Salgales pagastā. 16. gadsimtā hercogs Gothards pili paplašināja un nosauca savas sievas Annas vārdā.

Izpostītā Emburgas pils (Annenburg) pie Lielupes pārceltuves 17. gadsimtā (Šturns, 1661)

No pils mūriem līdz mūsdienām nekas nav saglabājies.

Vēsture

Izveidojusies kā Livonijas ordeņa palīgpils pie Lielupes pārceltuves. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides 16. gadsimtā nosaukta hercogienes Mēklenburgas Annas vārdā. 1661. gada Šturna zīmējumā Emburgas pils attēlota kā gotikas stila ēka ar pakāpju zelmeni. Tajā laikā Emburgā darbojās tapešu manufaktūra. Otrā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas feldmaršala Roberta Duglasa vadībā no Emburgas pils pa Lielupi laivās uzbruka Jelgavai un sagūstīja hercogu Jēkabu. Kara laikā sagrauto pili vairs neatjaunoja.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1795. gadā Emburga kļuva par Krievijas Impērijas kroņa muižu.