Emīlija Soida
Emīlija Soida (dzimusi 1924. gada 22. martā, mirusi 1989. gada 5. decembrī) bija latviešu valodniece un pedagoģe. Darbojusies letonikas un gramatikas nozarē.[1]
| ||||||||||
| ||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuVispārējo izglītību ieguvusi Ludzas vidusskolā, ko pabeigusi ar izcilību.[2] No 1945. līdz 1950. gadam studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijas Valsts universitātē, pēc tam turpinājusi mācības aspirantūrā.[1] 1954. gadā aizstāvējusi filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju ar nosaukumu "Vārdkopas jaunlatviešu publicistiskajos darbos ("Pēterburgas Avīzēs")".[1]
1953. gadā uzsākusi darba gaitas Latvijas Valsts universitātes Latviešu valodas katedrā. Sākumā bijusi vecākā pasniedzēja (līdz 1955. gadam), vēlāk — docente (1955—1989).[1] Laikā no 1955. līdz 1961. gadam Soida bija universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāna vietniece, no 1976. līdz 1987. gadam vadījusi Latviešu valodas katedru.[1]
Ir apmēram 80 rakstu autore, viena no latviešu valodas inversās vārdnīcas autorēm.[1] Ir vairāku mācību līdzekļu dažādās valodniecības nozarēs, kā arī skolu mācību grāmatu, autore.[1] Bijusi valodniecības nozares autore un zinātniskā konsultante Latvijas padomju enciklopēdijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 230.—231. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ «Emīlija Soida». Ludzasbiblio.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |