Ekosistēmu pakalpojumi

Ekosistēmu pakalpojumi ir daudzi un dažādi labumi, kurus cilvēkiem sniedz ekosistēmas. Tie nodrošina ne tikai cilvēka eksistenci, bet arī labklājību. Pārtika, ūdens, kurināmais, koksne, gaisa attīrīšana, apputeksnēšanās, fotosintēze, atpūta pie dabas – tie ir tikai daži piemēri labumiem, ko mums sniedz ekosistēmas.

Pļava sniedz ne tikai zāli lopbarībai, bet arī ārstniecības augus, nodrošina augsnes stabilitāti un ir daļa no skaistas ainavas

Ekosistēmu pakalpojumu definīcija un koncepts aprakstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO Arhivēts 2018. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē.) “Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumā” (angļu: Millennium Ecosystem Assessment), kurā uzsvērta arī bioloģiskās daudzveidības nozīmība ekosistēmu spējā sniegt šos pakalpojumus.

Tradicionāli tiek izdalīti 4 ekosistēmu pakalpojumu veidi, kas ir vitāli svarīgi cilvēka veselībai un labklājībai:

• apgādes pakalpojumi  nodrošina produktus, piemēram, pārtiku, ūdeni, koksni, šķiedru;
• regulējošie pakalpojumi attiecas uz klimata, nokrišņu, ūdens (piemēram, plūdu), atkritumu un slimības izplatības regulēšanu;
• atbalsta pakalpojumi ietver augsnes veidošanos, fotosintēzi un pārtika vielu apriti, kas ir augšanas un ražas nogatavināšanas pamatā;
• kultūras pakalpojumi ietver skaistumu, iedvesmu un atpūtu, kas veicina mūsu garīgo labklājību.

Nereti regulēšanas un atbalsta pakalpojumus apvieno vienā pakalpojuma veidā, saucot tos par vidi regulējošiem pakalpojumiem. Plašāka informācija latviešu valodā pieejama gan projekta "Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” mājaslapā; gan projekta "Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā" mājaslapā.  

Zālāju ekosistēmas pakalpojumi

Zālāju ekosistēmas sniegtie pakalpojumi ir visi tie labumi, ko zālāju ekosistēma sniedz cilvēkiem. Daudzi no tiem ir taustāmi, piemēram, siens vai ārstniecības augi, dažus no tiem ir grūti priekšstatīt un saprast, piemēram, ogļskābās gāzes akumulācija, gaisa attīrīšana.

Piemēri zālāju sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem:

• apgādes pakalpojumi – siens lopu barošanai, biomasa enerģijas ražošanai, ārstniecības augi, medus un citi biškopības produkti;
• vidi regulējošie pakalpojumi – ūdens plūsmas un kvalitātes regulēšana, augsnes saglabāšana, barības vielu aprite, apputeksnēšana;
• kultūras pakalpojumi – lauku ainava, tās estētiskā kvalitāte un kultūras mantojums, atpūtas, tūrisma iespēju un dzīves kvalitātes nodrošināšana.

Dažādi zālāji sniedz cilvēkiem dažādus labumus

Tas, kādā veidā tiek veikta zālāja apsaimniekošana, nosaka arī tā sniegto labumu veidu un apjomu.

• Kultivētie zālāji nodrošina visvairāk lopbarības, kā arī attiecīgi piena un gaļas produkcijas apjomu, bet citu sniegto ekosistēmas pakalpojumu apjoms savukārt ir daudz mazāks, salīdzinot ar pastāvīgajiem un dabiskajiem zālājiem. Piemēram, kultivētie zālāji nodrošina ievērojami mazāk ārstnieciskos augus, ja vien atsevišķas sugas netiek speciāli kultivētas. Arī dažu regulējošo procesu nodrošinājums ir mazāks – šādi zālāji ir mazāk piemēroti kā dzīvotne dažādiem kukaiņiem, kas nodrošina lauksaimniecības kultūru apputeksnēšanu. Kultivētie zālāji daudz mazākā mērā nodrošina oglekļa piesaistes (sekvestrācija) procesu, kas ir svarīgs pakalpojums klimata regulēšanai.

• Pastāvīgie zālāji nodrošina lielāku ekosistēmas pakalpojumu daudzveidību, lai gan lopbarības, kā arī piena un gaļas produktu apjoms varētu būt mazāks nekā kultivētājos zālājos. Pastāvīgajos zālājos parasti ir lielāka augu sugu daudzveidība, kas nodrošina lielāku apgādi ar ārstniecības augiem, izejmateriāliem mākslas darbiem un medu. Pastāvīgo zālāju blīvākā velēna nodrošina augsnes erozijas kontroli kraujās nogāzēs, kā arī tai ir lielāka barības vielu aiztures spēja, tādējādi nodrošinot ūdens attīrīšanu. Pastāvīgajiem zālājiem ir arī daudz augstāka oglekļa piesaistes spēja.

• Dabiskajiem zālājiem ir vislielākā augu sugu daudzveidība, kas pozitīvi ietekmē apgādes pakalpojumu apjomu un daudzveidību, piemērām, lopbarības kvalitāti un uzturvērtību, jo tajā ir augstāks mikroelementu un aktīvo vielu saturs; ir labvēlīgāki apstākļi kvalitatīva medus ieguvei, kā arī ārstniecības augu un augu, ko izmanto kosmētikā, ieguvei. Turklāt, papildus regulējošiem pakalpojumiem, ko sniedz pastāvīgie zālāji, dabiskie zālāji sniedz lielāku ieguldījumu, lai nodrošinātu dzīvotnes apdraudētām sugām un apputeksnētājiem. Dabiskie zālāji sniedz arī augstvērtīgus kultūras pakalpojumus, ietverot atpūtu, izglītošanu, zinātni, estētiskos un kultūrvēsturiskos aspektus.