Eiropas kāmis
Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs. Tā ir Eiropas kāmju ģints (Cricetus) vienīgā suga.[1] Sākotnēji šis kāmis bija izplatīts tikai Austrumeiropā un Rietumāzijā, taču tagad tas apdzīvo lielāku teritoriju: rietumos līdz pat Beļģijai un austrumos līdz Altaja kalniem un Jeņisejai.[2] Eiropas kāmis, atšķirībā no sava radinieka zeltainā kāmja, kas kļuvis par iemīļotu mājdzīvnieku, dzīvo savvaļā. Eiropas kāmis ir arī viena no vislabāk izpētītajām dzīvnieku sugām (pirmā zinātniskā atsauce publicēta jau 1774. gadā).
Eiropas kāmis Cricetus cricetus (Leske, 1779) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
Virsdzimta | Peļu virsdzimta (Muroidea) |
Dzimta | Kāmju dzimta (Cricetidae) |
Apakšdzimta | Kāmju apakšdzimta (Cricetinae) |
Ģints | Eiropas kāmji (Cricetus) |
Suga | Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) |
Izplatība | |
Eiropas kāmis Vikikrātuvē |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuEiropas kāmis ir lielākais no visiem kāmjiem.[3] Tā ķermeņa garums ir 20—35 cm, astes garums 4—6 cm, svars 220—460 g.[4] Eiropas kāmja kažoka apmatojums uz muguras ir gaiši brūns, ar baltiem laukumiem uz sāniem un pleciem, bet uz vēdera un krūtīm tas ir melns. Balti ir arī kāmja vaigi, pazode un ķepas. Kā visiem kāmjiem tam ir iespaidīgi vaigu maisiņi, kuros noglabāt un transportēt barību. Uztraukusies māte maisos var noglabāt arī mazuļus, kur tie, pārāk ilgi uzturoties, var nosmakt.[5]
Dzīves veids
labot šo sadaļuEiropas kāmis ir aktīvs nakts laikā un krēslā. Tas ir vientuļnieks un vislabprātāk apdzīvo sausas, smilšainas augsnes, kur var bez grūtībām izrakt pazemes ejas, tomēr tas ir sastopams arī zāļainās teritorijās un dažāda tipa tīrumos. Eiropas kāmis ir izplatīts arī pakalnos līdz 500 metriem virs jūras līmeņa. Eiropas kāmis rok sarežģītu eju tīklu. Tā galvenā telpa var būt samērā liela, bet tās lielums atkarīgs no iemītnieka vecuma un sezonas.[6] Alu labirints parasti atrodas apmēram 50 cm zem zemes, bet ziemošanas ala var būt pat 2 metru dziļumā. Turpat blakus atrodas paliela pārtikas noliktava, kurā noglabāti apmēram 90 kg barības.[6] Dažos apgabalos, kur ir īpaši laba zeme un daudz barības, nelielā teritorijā var būt vairāku kāmju alas. Pirms ziemas kāmis patveras alā, kas izklāta ar sausu zāli, ieejas tiek rūpīgi aiztaisītas ar zemi. Kaut arī ziemā gulēšanas laikā kāmja ķermeņa temperatūra pazeminās līdz 4 °C, ik pēc 5—7 dienām tas pamostas un apēd daļu krājumu, kas savākti rudenī.[6] Ziemas guļā tas dodas no oktobra līdz martam.
Barība
labot šo sadaļuEiropas kāmis barojas ar dažādām sēklām, pākšaugiem, kartupeļiem, saknēm, augu zaļo masu, kukaiņiem un vardēm.[6] Vasarā tas savāc barību, lai veidotu uzkrājumus ziemai. Tā tiek transportēta vaigu maisiņos, vienā reizē Eiropas kāmis var pārnest līdz 65 g barības.[7]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumbriedumu Eiropas kāmis sasniedz 43 dienu vecumā. Pārošanās notiek laikā no aprīļa līdz augustam. Sezonas laikā parasti ir 2 metieni.[6] Grūsnības periods ilgst 18—20 dienas, parasti piedzimst 4—12 mazuļi.[6] Māte par tiem rūpējas, līdz mazuļi sasniedz 3 nedēļu vecumu.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mammal Species of the World: Cricetus cricetus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 23. decembrī.
- ↑ IUCN: Cricetus cricetus
- ↑ Cricetus cricetus Linnaeus- Common or Black-Bellied Hamster
- ↑ «European (Common) Hamster - Cricetus cricetus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 22. decembrī.
- ↑ «Kāmju bioloģiskās īpatnības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 22. decembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 ADW: Cricetus cricetus, Black-bellied hamster
- ↑ 7,0 7,1 MacDonald, David; Priscilla Barret (1993). Mammals of Britain & Europe. 1. London: HarperCollins. pp. 236–237. ISBN 0-00-219779-0.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas kāmis |