Eiropas Savienības Padome

Eiropas Savienības Ministru Padome (ES MP) jeb Eiropas Savienības Padome ir galvenā un augstākā Eiropas Savienības lēmējinstitūcija, taču tai nav likumdošanas iniciatīvas. ES MP sastāv no ministriem, kas ir ES dalībvalstu valdību pārstāvji. To, kuras nozares ministrs katru reizi pārstāv valsti ES MP, atkarīgs no izskatāmā jautājuma.

Eiropas Savienības Padomes sēžu zāle.

Eiropas Savienības Padomes (COUNCIL) loma lēmumu pieņemšanas procesā.

ES MP darbs

ES MP darbu organizē Sekretariāts un koordinē Vispārējo lietu padome, kurā reizi mēnesī satiekas ES valstu ārlietu ministri. ES MP pieņem lēmumus, kas skar kopējo tirgu, lauksaimniecību, sociālo sfēru un darba tirgu utt., kas ir pārnacionāli lēmumi un ir tiesiski saistoši visām dalībvalstīm.

MP pastāv dažādi lēmumu pieņemšanas mehānismi. Vienprātības princips tiek izmantots, ja jautājums tieši skar ES kopīgo politiku īpaši svarīgās jomās: nodokļos, ražošanas politikā, tirdzniecībā utt.. Balsojumā (pielietots "viena valsts — viena balss" princips) ikvienai valstij ir veto tiesības. Kvalificētais vairākums kā balsošanas principos tiek izmantots vairumā gadījumu kad lēmums skar kopējo tirgu, konkurenci, lauksaimniecību, zivsaimniecību, patērētāju aizsardzību, ārvalstu investīcijas, vides un ekonomiskās koordinācijas jautājumus. Kvalificētā vairākuma gadījumā katrai valstij ir noteikts balsu skaits. 2000. gada decembrī Nicā apstiprināja t.s. Nicas līgumu, kurā noteikts arī valstu balsu īpatsvars ES MP pēc paplašināšanās. Lēmumu pieņemšanai būs nepieciešamas 255 no 345 balsīm, turklāt kvalificētam vairākumam ir jāpārstāv vismaz 62% ES iedzīvotāju. Saskaņā ar Nicas līgumu aptuveni 90% lēmumu MP tagad tiks pieņemti ar kvalificētā vairākuma balsojumu.