Ludoviko Einaudi

(Pāradresēts no Einaudi)

Ludoviko Einaudi (dzimis 1955. gada 23. novembrī Turīnā, Itālijā) ir mūsdienu klasiskās mūzikas komponists un pianists.

Ludoviko Einaudi
Ludovico Einaudi
Ludoviko Einaudi
Personīgā informācija
Dzimis 1955. gada 23. novembrī (68 gadi)
Dzīves vieta Pjedmonta, Itālija
Profesionālā informācija
Stils minimālisms
Žanrs Klasiskā mūzika, Klaviermūzika
Mācības Verdi konservatorija Milānā, Lučiāno Berio

Biogrāfija labot šo sadaļu

Ludoviko Einaudi ir dzimis Turīnā 1955. gada 23. novembrī. Viņa tēvs bija grāmatu izdevējs Džulio Einaudi, un viņa vectēvs — Luidži Einaudi — bija Itālijas Republikas prezidents no 1948. līdz 1955. gadam.

Jau agrā bērnībā Ludoviko māte, būdama pianiste, spēlēja viņam Baha un Šopēna kompozīcijas. Vēlāk Einaudi iestājās prestižajā Conservatorio di Musica 'G Verdi' Milānā, kuru pabeidza 1982. gadā. Tai pašā gadā jaunais mūziķis saņēma Bostonas Tanglvudas Festivāla stipendiju un turpināja studijas Parīzē, līdz beidzot kļuva par atzītā avangarda komponista Lučiāno Berio skolnieku.

Savas karjeras laikā Einaudi komponēja mūziku vairākām filmām, tostarp This is England. 2020. gadā viņa mūzika tika izmantota filmās Nomadland un The Father.[1]

Mūzika labot šo sadaļu

 

Līdz 1980. gadu beigām Einaudi jau bija pierādījis savas komponista spējas, sacerot mūziku baletiem — "Sul filo dí Orfeo" (1984), "The Wild Man" (1990) un "The Emperor" (1991, pirmizrāde Ņujorkas deju teātrī). Šīs agrās kompozīcijas bija muzikāli sarežģītas un demonstrēja spēcīgu Berio ietekmi. Taču pamazām komponists sāka meklēt savu personīgo stilu.

 

1996. gadā Einaudi publicēja savu pirmo solo albumu Le Onde ("Viļņi"). Šai albumā un tālākajās kompozīcijās Einaudi īpatnējais stils, kas apvieno džeza, rokmūzikas, pasaules mūzikas un klasiskās mūzikas elementus, jau ir nobriedis. Komponists atzīst, ka viņa mūziku ir grūti iekļaut kāda noteikta virziena vai stila ietvaros, un atklāj, ka, lai gan viņš neatzīst mūzikas iedalījumu jebkādās kategorijās kā nevajadzīgu ierobežojumu, tomēr, ja nāktos pieņemt kādu konkrētu stila apzīmejumu viņa mūzikai, minimālisms būtu vistuvākais.[2]

Diskogrāfija labot šo sadaļu

  • Cinema (2021)
  • Einaudi Undiscovered (2020)
  • 12 Songs From Home (2020)
  • Seven Days Walking (2019)
  • Taranta Project (2015)
  • Elements (Deluxe Edition) (2015)
  • In a Time Lapse (2013)
  • Nightbook (2009)
  • Divenire (2006)
  • Diario Mali (2006)
  • Una Mattina (2004)
  • Sotto falso nome (2004)
  • La Scala Concert 03.03.03 (2003)
  • Echoes: The Einaudi Collection (2003)
  • Le Stanze (2002)
  • Doctor Zhivago (2002)
  • Luce dei miei occhi (2001)
  • I Giorni (2001)
  • Alexandria (2001)
  • Fuori Dal Mondo (1999)
  • Eden Roc (1999)
  • Stanze (1997)
  • Le Onde (1996)
  • Time Out (1988)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Silvia Pingitore. «Interview with Ludovico Einaudi on writing music scores for Academy Award-winning films». the-shortlisted.co.uk (en-GB), 2021-05-23. Skatīts: 2022-01-17.
  2. Classic FM Magazine, 2006

Ārējās saites labot šo sadaļu