Bazs Oldrins

Bazs Oldrins; Buzz Aldrin
Personīgā informācija
Dzimis	1930. gada 20. janvārī (94 gadi); Glenridža, Ņūdžersija, ASV
Pilsonība	ASV
Vecāki	Edvins Jūdžins Oldrins vecākais; Meriona Oldrina (dzim. Mūna)
Dzīvesbiedre	Džoana Ārčere (1954—1974, šķīrušies); Beverlija Zaila (1975—1978, šķīrušies); Loisa Drigsa Kenona (1988—2012, šķīrušies); Enka Fora (2023—pašlaik)
Bērni	3
Paraksts
Kosmonauta informācija
NASA astronauts
Kosmosā pavadītais laiks	12 d 1 h 52 min
Iesaukums	1963.
Kosmosa kuģi	Gemini 12, Apollo 11
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	pulkvedis
Dienesta laiks	1951. — 1972.
Valsts	ASV
Struktūra	ASV Gaisa spēki
Nodarbošanās	iznīcinātājpilots
Kaujas darbība	Korejas karš
Izglītība	Savienoto Valstu militārā akadēmija
inženiera darbība
Nozare	kosmonautika
Darba vietas	NASA
Izglītība	Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts

Bazs Oldrins (Buzz Aldrin; dzimis Edvins Jūdžins Oldrins jaunākais 1930. gada 20. janvārī) ir ASV mehānikas inženieris, atvaļināts Gaisa spēku pilots, astronauts. Oldrins ir otrais cilvēks (aiz Nīla Ārmstronga), kas spēris kāju uz Mēness.

Dzīvesgājums

Oldrins dzimis Glenridžā, Ņūdžersijas štatā. Iesauku "Bazs" Edvinam Jūdžinam Oldrinam deva viņa jaunākā māsa, kura "brother" (brālis) izrunāja kā "buzzer", kas tika saīsināts uz Buzz. Oficiāli viņš reģistrēja "Bazs" kā savu vārdu 1988. gadā.^[1] Oldrina tēvs bija Gaisa spēku pulkvedis un mudnāja dēlu apmeklēt daudzdzinēju lidmašīnu pilotu skolu, lai Bazs varētu komandēt savu lidojumu apkalpi. Tomēr Bazs vēlējās būt iznīcinātāja pilots un 1947. gadā iestājās ASV Militārajā akadēmijā Vestpointā, ko absolvēja 1951. gadā, iegūstot mašīnbūves inženiera grādu. Viņš tika norīkots darbā ASV Gaisa spēkos un Korejas kara laikā bija reaktīvo iznīcinātāju pilots. Viņš veica 66 kaujas lidojumus un notrieca divas MiG-15 lidmašīnas.^[1]

Pēc doktora grāda iegūšanas kosmonautikā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā Bazs Oldrins 1963. gada oktobrī tika uzņemts NASA trešajā astronautu grupā, kļūstot par pirmo astronautu ar doktora grādu. Viņš gatavojās lidojumiem projektā Gemini. Kad 1966. gada februārī treniņlidojumā gāja bojā Gemini 9 apkalpe Eliots Sī un Čārlzs Besets, Oldrins kopā ar Džeimsu Lovelu kļuva par dublieru apkalpi. Viņi abi veica lidojumu kosmosā misijā Gemini 12 1966. gada novembrī. Tajā Bazs Oldrins veica trīs iziešanas kosmosā.

1967. gadā Oldrins tika iecelts Apollo trešā pilotējamā lidojuma dublējošajā apkalpē, bet pēc apkalpju pārformēšanas kļuva Apollo 8 komandmoduļa pilota dublieris. 1969. janvārī tika iecelts par Apollo 11 nolaižamā aparāta pilotu.

1969. gada jūlijā Bazs Oldrins piedalījās pirmajā pilotējamā nolaišanās uz Mēness misijā Apollo 11 kā mēness moduļa pilots. 1969. gada 20. jūlijā viņš kā otrais cilvēks (aiz komandiera Nīla Ārmstronga) izkāpa uz Mēness.

Oldrins atstāja NASA 1971. gada jūlijā. Viņš kļuva par ASV Gaisa spēku izmēģinājuma pilotu skolas komandieri. Viņš atvaļinājās no gaisa spēkiem 1972. gada 1. martā pulkveža pakāpē pēc 21 gada dienesta.

Pēc aiziešanas no NASA Oldrins turpināja atbalstīt kosmosa izpēti. 1985. gadā viņš uzsāka darbību Ziemeļdakotas Universitātes Aviācijas un kosmosa zinātņu koledžā. Oldrins palīdzēja izstrādāt kosmosa studiju programmu.^[2]

1985. gadā Oldrins izstrādāja Oldrina ciklu — īpašu kosmosa kuģa trajektoriju, kas padara ceļošanu uz Marsu efektīvāku laika un degvielas ziņā. 2013. gada jūnijā laikrakstā The New York Times Oldrins atbalstīja cilvēka misiju uz Marsu un uzskatīja Mēnesi nevis kā galamērķi, bet gan drīzāk par ceļojuma sākuma punktu.^[3] 2015. gada augustā Oldrins sadarbībā ar Floridas Tehnoloģiju institūtu iesniedza NASA izskatīšanai ģenerālplānu, kurā astronauti desmit gadu laikā izveidotu koloniju uz Marsa vēl pirms 2040. gada.^[4]

Oldrinam ir piešķirti daudzi apbalvojumi, tostarp ASV Prezidenta brīvības medaļa 1969. gadā.

Oldrins kā Gaisa spēku Izmēģinājuma pilotu skolas komandieris

Kosmisko lidojumu kopsavilkums

Oldrina iziešana ārpus kosmosa kuģa Gemini 12, fonā ir Zeme

Kosmosa kuģis	Starta datums	Nolaišanās datums	Apkalpes biedri	Amats	Ilgums
Gemini 12	11.11.1966.	15.11.1966.	Džeimss Lovels	Pilots	3 d 22 h 34 min
Apollo 11	16.07.1969.	24.07.1969.	Nīls Ārmstrongs Maikls Kolinss	Mēness moduļa pilots	8 d 3 h 18 min

Oldrins staigā pa Mēness virsmu Apollo 11 misijas laikā. Nīla Ārmstronga uzņemtā fotogrāfija, kurā var redzēt Ārmstronga atspīdumu Oldrina vizierī

Ārpuskuģa aktivitātes

Misija	Slūžu kamera	Kosmonauti	Sākums (UTC)	Beigas	Ilgums	Darbība
Gemini 12 EVA 1	Gemini 12 kabīne	Bazs Oldrins	12.11.1966. 16:15	12.11.1966. 18:44	2h 29 min	Oldrins izslējās no lūkas un veica fotografēšanu ultravioletajā spektrā un filmēšanu ar 16 mm kameru, savāca ārpusē izvietoto eksperimentu paraugus. Viņš arī veica vieglus vingrojumus.
Gemini 12 EVA 2	Gemini 12 kabīne	Bazs Oldrins	13.11.1966. 15:34	13.11.1966. 17:40	2 h 29 min	Oldrins ar trosi savienoja Gemini ar Agena Target Vehicle. Viņš izvietoja un noņēma dažādas eksperimentu paketes, uzstādīja un noņēma kameras, izmēģināja sprūdrata uzgriežņu atslēgas darba tehniku. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad astronauti pārpūlējās, šoreiz Oldrins bija gatavojies iziešanai zemūdens laboratorijā un analizējis iepriekšējās kļūdas, tāpēc visi uzdevumi veikti veiksmīgi.
Gemini 12 EVA 3	Gemini 12 kabīne	Bazs Oldrins	14.11.1966. 14:52	14.11.1966. 15:47	55 min	Oldrins izslējās no lūkas un veica fotografēšanu un atkārtoja vieglus vingrojumus. Viņš izmeta aprīkojumu un pārtikas konteinerus, kuri nebija vajadzīgi.
Apollo 11	Eagle	Nīls Ārmstrongs Bazs Oldrins	21.07.1969. 02:39:33	05:11:13	2 h 31 min 40 s	Pirmā izkāpšana uz Mēness virsmas

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Buzz Aldrin & Apollo 11». space.com.
↑ Rice, Daniel R. (1992). The Clifford Years: The University of North Dakota, 1971–1992. p. 46.
↑ Buzz Aldrin. «The Call of Mars». The New York Times, 2013. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijs.
↑ Marcia Dunn. «Buzz Aldrin joins university, forming 'master plan' for Mars». Associated Press, 2015. gada 27. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. augusts.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bazs Oldrins.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
Baza Oldrina oficiālā vietne (angliski)
Baza Oldrina oficiālā NASA biogrāfija (angliski)

[space-1] 1,0 ^1,1 «Buzz Aldrin & Apollo 11». space.com.

[2] Rice, Daniel R. (1992). The Clifford Years: The University of North Dakota, 1971–1992. p. 46.

[3] Buzz Aldrin. «The Call of Mars». The New York Times, 2013. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijs.

[4] Marcia Dunn. «Buzz Aldrin joins university, forming 'master plan' for Mars». Associated Press, 2015. gada 27. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. augusts.

[1]

[2]

[3]

[4]