Eduards Aivars
Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs, dzimis 1956. gada 13. martā Pabažos) ir latviešu dzejnieks.[1]
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuStudējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. E. Aivars strādājis dažādos preses izdevumos, nodarbojies ar alkoholiķu rehabilitāciju, Rakstnieku savienībā konsultējis jaunos autorus. Publicējis slejas laikrakstā "Kultūras Forums".
E. Aivara krājuma "Es pagāju" manuskripts saņēmis Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), krājums 2002. gadā saņēmis arī Dzejas dienu balvu.
Krājums "Sakvojāžs" tika nominēts Literatūras gada balvai, tas ieguva Ventspils starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balvu "Sudraba tintnīca".[2]
Sastādījis dzejoļu antoloģiju "Viens dzejolis 2013" (2013).
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuDzeja
labot šo sadaļu- Dejas. Rīga: Liesma, 1991.
- Jā. Rīga: RaKa, 1996.
- Ainava kliedz. Rīga: RaKa, 1996.
- Vasaras sniegs. Rīga: Atēna, 1999.
- Es pagāju. Rīga: Preses nams, 2001.
- Jauns medus [dzejas izlase ar jaunu krājumu]. Rīga: Nordik, 2006.
- Sāras mīlestība. Rīga: Karogs, 2008.
- Sakvojāžs. Rīga: Neputns, 2011.
- Parādības. Rīga: Neputns, 2016.
- Dzejoļu remonts. Rīga: Neputns, 2020.
Īsproza
labot šo sadaļu- Minimas jeb Vienā istabā ar Antonu Vēbernu. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
- Minimas jeb Zemestrīce zābakā. Rīga: Dienas grāmata, 2013.
Dzeja citās valodās
labot šo sadaļu- Phenomena. Atdz. Džeids Vils. Swansea: Parthian Books, 2018
- Тут где-то рядом должна быть Европа. Atdz. Aleksandrs Zapoļs. Москва: АPГО-PИСК, 2018.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zēberga, M. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 17. lpp.
- ↑ Veilands, U. Eipurs iegūst «Sudraba tintnīcu». http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/eipurs-iegust-sudraba-tintnicu-2900[novecojusi saite]