Edgars Kramiņš

Edgars Kramiņš (dzimis 1964. gada 14. martā Sanktpēterburgā) ir latviešu muzikālā teātra aktieris, režisors, runas un vokālais pedagogs, sabiedrisks kultūras darbinieks un pedagoģijas zinātņu doktors. Bijis Nacionālās operas režisors, Rīgas Muzikāli poētiskā teātra mākslinieciskais vadītājs un Vokālās akadēmijas dibinātājs.[1]

Dzīves gājumsLabot

Edgars Kramiņš dzimis 1964. gada 14. martā Sanktpēterburgā (tolaik Ļeņingrada). Kopš 1965. gada Edgara Kramiņa ģimene dzīvoja Rīgā, bet kopš 1988. gada Talsu rajonā (Latvija).[1]

Mācījās Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolas Zēnu kora klasē (1971—1980) un Rīgas 20. vidusskolas Kino klasē (1980—1983). Pēc dienesta armijā (1983—1985) studēja Krievijas Teātra mākslas institūtā (1985—1991), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1996—2000) un Latvijas Universitātē (2000—2004), kur 2005. gadā promocijas rezultātā piešķirts pedagoģijas zinātņu doktors grāds.[2]

Studiju laikā sāka strādāt par aktieri, režisoru un dramaturgu Latvijas Nacionālajā operā un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī, kura mākslinieciskais vadītājs bija no 1989. līdz 1999. gadam. Mūzikas dramaturģijas interpretācijā un režijā stažējies pie Borisa Pokrovska (Борис Покровский), Jevgēņija Akulova (Евгений Акулов), Georgija Ansimova (Георгий Ансимов) un Kārļa Pamšes.[2]

No 1990. gada, paralēli darbam teātrī, sāka strādāt par pedagogu Muzikālo teātru aktieru skolā, vēlāk arī Rīgas Stradiņa Universitātē, Daugavpils universitātē, Biznesa augstskolā “Turība”, Latvijas Televīzijā, Valsts kontrolē un dažādos mācību centros. Zinātniskā darbība saistīta ar mākslas pedagoģijas un paraverbālās saziņas jomu.[3] Tajā sevī piesaka kā zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, maģistrantu un doktorantu pētījumu vadītājs, konsultants un recenzents mākslas pedagoģijas jomā. Ir monogrāfiju „Runas prasme saziņā”[4], “Sarunas bez robežām”[2] un dažādu publikāciju autors, mācību programmu eksperts, konsultants.[5]

2012. gadā atjauno pedagoģiski sabiedriskā mēnešraksta „Audzinātājs” izdošanu, veicot Redakcijas padomes priekšsēdētāja un zinātniskā redaktora pienākumus.[6]

Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos. 1989. gadā iestājies Latvijas Nacionālajā Neatkarības Kustībā (LNNK), taču pēc tās pievienošanas partijai “Tēvzemei un brīvībai”, izstājies no tās. Kopš 1989. gada 6. marta aktieru piketa pie LKP CK ēkas pret preses brīvības ierobežojumiem ir iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[7] Vēlāk bija partijas “Jaunais laiks” biedru rindās (2002—2009), taču pēc 2009. gada 13. janvāra mītiņa Doma laukumā tika aizmuguriski izslēgts no tās rindām, jo ieņēma kritisku nostāju pret esošo ekonomisko situāciju Latvijā.[8]

Kā aktīvs sabiedrisks darbinieks popularitāti ieguva 2009. gadā, pēc Latvijas 14. dkolotāju kongresa, kurā tika ievēlēts par Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētāju[9], kura pienākumus pildīja līdz 2019. gadam. Kā 2015. gadā, tā 2019. gadā no Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības tika virzīts Latvijas Valsts prezidenta amatam,[10] taču netika ievēlēts. Pašlaik sabiedriskās aktivitātes saistītas ar Eiropas Balss skolotāju asociācijas (European Voice Teachers Association), Austrijas vokālo pedagogu apvienības (Bund Österreichischer Gesangspädagogen), Latvijas Teātra darbinieku savienības, Aleksandra Čaka biedrības un Kultūrizglītības un mākslas centra "Kāpnes" darbību.

Kā vokālais pedagogs un konsultants piedalās dažādu konkursu žūriju darbā un vada meistarklases Latvijā, Austrijā un Krievijā. 2016.gadā Latvijā nodibina Vokālo akadēmiju, kuras mākslinieciski — pedagoģiskais vadītājs ir līdz pat šim brīdim.[11] Ir vokālās mākslas vasaras laboratorijas “Izdziedi vasaru”[12] un Jāņa Zābera Starptautiskā vokālistu konkursa idejas autors un mākslinieciskais vadītājs.[13] Īpaši lielu popularitāti ieguva piedaloties tādos televīzijas muzikālajos šovos kā „O kartes skatuve” (2011, 2012) un „Jauno talantu fabrika” (2013) vokālais pedagogs.

ĢimeneLabot

Māte — Inese Kramiņa (1944, Rīga), kultūras un pašvaldību darbiniece.

Tēvs — Vilnis Kramiņš (1943, Kandavas apriņķis), Latvijas čempions motosportā.

Juridiskā laulībā bijis tikai vienu reizi. Ar sievu Ivetu Kramiņu kopdzīve ilga 7 gadus, bet ar Marinu Gubāti cilvillaulībā 19 gadus.[14]

Bērni:

  • dēls Jēkabs Kramiņš (1988; uzņēmējs); mazdēls Augusts Kramiņš (2018);
  • meita Ieva Kramiņa (1990; kultūras darbiniece);
  • dēls Kristaps Kramiņš (1994; scenogrāfs).

Mākslinieciski radošā darbībaLabot

  • inscenējumi
Latvijas Nacionālajā operā
Dž. Verdi “Traviata” 1988. g. 30. decembrī
Koncerts “Teātrī ienāk jaunie” 1989. g. 28. janvārī
A. Boito “Mefistofelis” 1989. g. 22. februārī
Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī
A. Čaks “Atzīšanās” 1988. g. 29. janvārī
E. Kramiņš “Staburadzes pārnākšana” 1988.g. 6. novembrī
V. Kalniņš, I. Kalniņš “Princese un Puķu Pūķis” 1989. gada 19. novembrī
A. Zapere “Dzied ziemas vidū Cīrulīši” 1989. gada 21. decembrī
M. Šneidere “Ielūgums Veimāras galmā” 1990. gada 28. februārī
R. Strautmane “Nesakarīgu lietu sakarības…” 1991. g. 3. martā
Muzikālo teātru aktieru skolā
Teatralizēts koncerts “Nāc, un paskaties tu arī!” 1993. g. 9. maijs
Muzikāla spēle “Pasaules tautu dziesmas un rotaļas” 1993. g. 6. oktobrī
Ziemassvētku koncerts “Katru gad` no jauna” 1993. g. 15. decembrī
Dziesmu un deju uzvedums “No Meteņiem līdz Ziemassvētkiem” 1995. g. 11. oktobrī
P.Bomaršē un V.A.Mocarta “Figaro kāzu” kompozīcija 1997. g. 26. martā
Teatralizēts uzvedums “Rotaļas ar velnu” 1997. g. 26. martā
Citur
Dziedātājas un vokālās pedagoģes I. Donavas piemiņai veltītais mūzikas vakars “Atspulgi”. 2004. g. 31. martā
Baltu vienības dienai veltītais Latviešu tautas dziesmu par jūru uzvedums 2013. g. 21. jūnijā
Komponista Raimonda Paula 60 — 80 gadu dziesmu retrospekcijas koncerts. 2013. g. 21. septembrī
Teatralizēts koncertuzevdums “No Pēterburgas līdz Vīnei” 2014. g. 14. martā
Teatralizēts koncerts “Ar dziesmu uz mājām” 2014. g. 22. aprīlī
Koncertuzvedums “Dziesmas no Rīgas Muzikāli poētiskā teātra izrādēm” 2014. g. 12. septembrī
Raiņa un Aspazijas 125 gadu jubilejai veltīts koncerts „Meklētāji”. 2015. g. 20. jūnijā
Viduslaiku mūzikas koncertuzvedums “Altissima Luce” 2016. g. 13 augustā
Lolitas Vambutes 80 gadu jubilejas koncertuzvedums “Vēlreiz pasaka sākas”. 2016. g. 28.augustā
Chanson dziesmu koncerts “Pardon Madame” 2016. g. 18. jūnijā
Kārļa Pamšes 100 gadei veltītais koncertuzvedums „Ja mana dzīve būtu tik mana vien…” 2017. g. 31. martā
Teatralizēts koncertuzvedums „Šūberts un Trejmeitiņas” 2017. g. 17. jūnijā
Imanta Kalniņa daiļradei veltītais koncerts “Cauri gadsimtiem Piebalgā” 2017. g. 20. jūlijā
Koncertuzvedums „Mana dzimtene jaukā” 2017. g. 28. jūlijā
Koncertuzvedums „Šūberts, vīns un Vīne”. 2017. g. 7. septembrī
Teatralizēts koncertuzvedums „No Sprīdīša līdz Lāčplēsim” 2018. g. 16. jūnijā
Koncertuzvedums „Kalniem pāri” 2018. g. 11. augustā
Elzas Stērstes un Jura Ābola muzikālās pasakas “Lauvas acenes” 2018. g. 12. augustā
Koncertuzvedums „Viss nāk un aiziet tālumā…” 2019. g. 22. jūnijā
Richarda Rodgersa un Oskara Hammersteina mūzikls “Mūzikas skaņas” 2019. g. 27. jūlijā
Teatralizētais koncerts „Dzejnieka paradīze” 2020. g. 14. februārī
  • atveidotās lomas
Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī
Dzejnieks, dziedātājs un liktenis A. Čaka “Atzīšanās” 1988. g. 29. janvārī
Autors E. Kramiņa “Staburadzes pārnākšana” 1988.g. 11. novembrī
Cerība K. Pamšes “Rakstis sniegā” 1990.g. 4. aprīlī
Pasaku teicējs V. Kalniņa, I. Kalniņa “Princese un Puķu Pūķis” 1990. gada 14. maijā
Kārlis A. Zaperes “Dzied ziemas vidū Cīrulīši” 1990. gada 5. decembrī
2.kungs R. Strautmanes “Nesakarīgu lietu sakarības…” 1991. g. 5. martā
Velns A. Auziņa, V. Aivara “Labulis un Čabulis” 1991.g. 29. jūnijā
Dzejnieks J. Poruka, E. Dārziņa “Atlidoja balta dvēselīte” 1992.g. 20. februārī
Ādolfs Alunāns K. Pamšes “Tavas debesis” 1992.g. 31. martā
Jaunais dzejnieks D. Aperānes, V. Rūmnieka “Zaļā zvaigzne” 1992.g. 1. oktobrī
Dieviņš V. Belševicas “Zem zilās debesu bļodas” 1994. gada 15. aprīlī
Citur
Solo koncerts Rīgā, Latviešu biedrības namā 2000. g. 18. martā

PublikācijasLabot

Sarunas bez robežām: monogrāfija /, Rīga: Jumava, 2019. — 319.lpp., att., tab. — ISBN 978-9934-20-332-9.
Runāsim skaidri, spilgti, iedarbīgi: retorikas rokasgrāmata /, Rīga: BA Turība, 2016. — 624.lpp., att., tab. — ISBN 978-9934-543- 04-3.
Izaicinājumi citas izglītības politikas īstenošanai // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 174 (6. 2012.), 4. — 9. lpp., att., sh.
Tēlainās izpratnes pilnveidošanās mākslas priekšmetu apguvē / Edgars Kramiņš, Baiba Talce // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 174 (6. 2012.), 18. — 22. lpp., att.
Izglītība kā nacionāla bagātība // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 173 (5. 2012.), 7. — 13. lpp., att., sh.
Erna Puknas — Traviņa: pedagoģijai atdotais mūžs // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 172 (4. 2012.), 38. — 40. lpp., att.
Personības jēdziena izpratne mūsdienu izglītības sistēmā // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 170 (2. 2012.), 10. — 15. lpp., att., tab.
Etniskā kultūra kā nacionālās izglītības garants // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 169 (1. 2012.), 15. — 17. lpp., att., tab.
Nacionālas izglītības sistēmas kultūrfilozofiskais skatījums / Edgars Kramiņš // Uz vērtībām orientēta pasaules uzskata nozīme izglītības sistēmas veidošanai mūsdienu Latvijā / sast.: Edgars Kramiņš. — Rīga: Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība, 2011.
Runas prasme saziņā: monogrāfija /, Rīga: BA Turība, 2005. — 688.lpp., att., tab. — ISBN 9984-766-61-6.
Studenta un docētāja komunikatīvā sadarbība studiju procesā / Edgars Kramiņš // Sociālo zinātņu attīstības tendences Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā: no vīzijām uz realitāti / redkol.: Jānis Vētra.. [u.c.]. — Rīga: RSU, 2005. — 184. — 194. lpp., att., tab. — ISBN 9984-550—67—2.
The development of communicative skills and abilities in the higher educational institutions as a competent of professional preparation / CD International conference “European added value in teacher education: The role of teacher as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning” / Tartu: Association for Teacher Education in Europe; University of Tartu, 2004. — 106. — 112. p., fig., tab. — ISBN 9985—4—0415—7.
Studentu komunikatīvās kompetences veidošanās runas apguves procesā: promocijas darbs /, Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, 2004.- 294.lpp., att., diagr., tab.- ISBN 9984-770-13-3.
Nogriezti ceriņi vāzē // Aleksandra Čaka gadagrāmata- rakstu krājums / sast.: A.Konste.- Rīga: Izdevniecība “Pils”, 2002.g.- 134 — 149 lpp., att.- ISBN 9984-9570-2-017.
Komunikatīvās kompetences veidošanās runas apguves procesā kā konfliktu novēršanas līdzeklis // Starptautiskās konferences “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” rakstu krājums / Rīga: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Runas un vokālā pedagoga komunikatīvās kompetences veidošanās iespējas runas un vokālās metodikas kursā / Rīga: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Latvijas mūzikas vēsture un tradīcijas: mācību līdzeklis / Rīga: Kultūrizglītības un mākslas centrs “Kāpnes”, 1999.- 237 lpp., il, notis. ISBN 9984 — 978 — 00 — 1.
Aleksandras Streļņikovas elpošanas vingrošana un tās nozīme balss tehnikas pilnveidošanas un attīstīšanas procesā / Rīga: Muzikālo teātru aktieru skola

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Enciklopēdija: “Teātris un kino biogrāfijās” 2. sēj. (K — Ņ) / Rīga: apgāds “Preses nams”, 2002.
  2. 2,0 2,1 2,2 Sarunas bez robežām: monogrāfija/ Edgars Kramiņš// Rīga: Jumava, 2019.
  3. Man patīk gudras sievietes/ Līga Blaua// Ieva. Nr. 832 (41 2013.).
  4. Runas prasme saziņā: monogrāfija/ Edgars Kramiņš// Rīga: BA Turība, 2005.
  5. Runas stilu apguve kā topošo speciālistu profesionālās kompetences veidošanās nosacījums/ Edgars Kramiņš// Changing education in a changing spciety —I/ Rīga: Izglītība soļi, 2003.
  6. Tēlainās izpratnes pilnveidošanās mākslas priekšmetu apguvē/ Edgars Kramiņš, Baiba Reinberga// Audzinātājs. Nr. 174 (6. 2012.).
  7. Nekārtības Vecrīgā tvnet.lv 13.01.2009.
  8. https://www.facebook.com/watch/?v=886408974865283
  9. Izglītība un audzināšana Latvijas sabiedrībai/ Rīga: Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība, 2010.
  10. https://www.la.lv/toposa-koalicija-neformali-apspriez-levita-virzisanu-valsts-prezidenta-amatam
  11. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/65379/vokalais-pedagogs-edgars-kramins
  12. https://vocalacademia.lv/edgars-kramins/
  13. https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/iedibina-konkursu-zabera-pieminai-14216096
  14. Studentu runas prasmju pilnveidošanās saziņas procesā: promocijas darbs/ Edgars Kramiņš// Rīga: Latvijas Universitāte, 2004.- 306 lpp., att., tab.

Ārējās saitesLabot

https://www.youtube.com/watch?v=7XRkJUW7hF4 Latvijas 14. Skolotāju kongress.// www.lnss.lv

https://www.youtube.com/watch?v=yPmIRrujacM&feature=emb_logo/ Jauno talantu fabrika

https://www.youtube.com/watch?v=Yvj6SJihpjI/ Pasākumā "Eiro- nē, latam- jā!"

https://www.youtube.com/watch?v=c3xGHExWCjQ&t=35s/ Rīgas mēra kandidāts LTV diskusijā

https://xtv.lv/rigatv24/video/blmNmkBQGOP-26_02_2015_rampas_ugunis_1_dala/ Intervija ar Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu (2015)

https://www.youtube.com/watch?v=QikypZBd-vg&t=3s/ Par valdību, politiku un izglītību

https://www.youtube.com/watch?v=ViyUOGBRQXQ&t=2s/ Vokālās mākslas vasaras laboratorijas “Izdziedi vasaru” atklāšana.// www.vocalacademia.lv

https://xtv.lv/rigatv24/video/Zw4pV12lGOX-03_04_2019_uz_linijas/ Intervija ar Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu

https://www.youtube.com/watch?time_continue=3&v=jOcKVjh0iH8/ Jāņa Zābera I Starptautiskais vokālistu konkurss.// www.zaberscompetition.lv