Dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži

Dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži bija šaursliežu (600 mm) mežu dzelzceļa līnija. To sāka būvēt 1932. gada 20. oktobrī un līdz 1933. gada 1. martam uzbūvēja 19,8 km galvenā ceļa un 6,35 km atzarojumu.[1] Vēlāk sliežu ceļi pēc vajadzības tika pagarināti. Līnija sākās Inčukalna stacijā, sliežu ceļa garums bija 22,9 km, bet kopā ar apbraucamajiem un staciju ceļiem — 33,7 km. Līnijā bija 38 koka tilti.[2]

Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā

Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnijas Inčukalns—Allaži un Ogre—Laubere gar Annasmuižu (Juglu) tika savienotas Augšciema stacijā (kartē fiksēta situācija 1938. gadā, kad šāda savienojuma nebija). Tādējādi tika izveidota jauna kokmateriālu pārkraušanas vieta platsliežu dzelzceļa vagonos, kuru ierīkoja maznoslogotās Rīgas—Ērgļu dzelzceļa līnijas Augšciema stacijā. Ir nostāsti, ka pa šo šaursliežu dzelzceļu tikuši pārvadāti arī karavīri.[3] Kara beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no Ogres līdz Inčukalnam tika iznīcināta.[4]


AtsaucesLabot

  1. Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga : Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 496.—497. lpp.
  2. Toms Altbergs, Andris Biedriņš, Dainis Punculs, Artūrs Tukišs. Lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto. Ventspils muzejs, 2017, 80. lpp. ISBN 978-9934-8600-3-4
  3. Toms Altbergs, Andris Biedriņš, Dainis Punculs, Artūrs Tukišs. Lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto. Ventspils muzejs, 2017, 95. lpp. ISBN 978-9934-8600-3-4
  4. Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 175. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0