Dzeltenais ķermenis
Dzeltenais ķermenis (corpus luteum) ir īslaicīga endokrīna struktūra sieviešu dzimuma zīdītājiem. Tas izdala hormonus — progesteronu, estradiolu un inhibīnu A. Tas attīstās no olnīcas folikula menstruālā cikla luteālajā fāzē. Dzelteno krāsu rada no uztura uzņemtie pigmenti karotinoīdi (tostarp luteīns).[1] Dzeltenais ķermenis izdala estrogēnus, lai inhibētu pēc atgriezeniskās saites principa gonadotropā atbrīvotājhormona sekrēciju hipotalāmā un attiecīgi arī samazinātu luteinizējošā un folikulu stimulējošā hormona daudzumu. Dzeltenais ķermenis ir 2–5 cm liels.
Attīstība un uzbūve
labot šo sadaļuPlīstot olnīcas Grāfa folikulam menstruālā cikla laikā un no tā izkļūstot sekundārajam ovocītam, folikulā veidojas asinsizplūdums un rodas trombs, veidojot corpus haemorrhagicum. Tad serdes daļā esošā tromba komponentus fagocitē makrofāgi. Tie izdala augšanas faktorus, kas veicina angioģenēzi (asinsvadu veidošanos) un fibroblastu migrāciju no olnīcas saistaudiem (stromas). Tādējādi trombu ātri aizvieto saistaudi, veidojot saistaudu sieniņas jeb septas un dzeltenā ķermeņa stromu. Plīsušais Grāfa folikuls transformējas par dzelteno ķermeni. 1—2 dienu laikā dzeltenais ķermenis diferencējas par aktīvu endokrīno dziedzeri.[2]
Veidojas 2 šūnu tipi:
- Luteinizējošā hormona ietekmē folikula granulozās šūnas hipertrofējas, veidojas granulozos luteocītus (granulozoluteocītus), kas sastāda 80% no dzeltenā ķermeņa šūnām. Granulozo luteocītu citoplazmā uzkrājas dzeltens pigments luteīns, tauku ieslēgumi, veidojas labi attīstīti mitohondriji ar tubulārām kristām, gludais endoplazmatiskais tīkls, kas nodrošinās hormonu sintēzi. Granulozoluteocītos sintezējas olbaltumvielu hormons relaksīns, kas atslābina iegurņa saišu aparātu, kā arī tās pārvērš blakus esošo tekoluteocītu veidotos vīrišķos hormonus (androstendionu u.c.) par sievišķajiem dzimumhormoniem - estrogēniem. Turklāt fermentatīvos procesos no holesterīna veidojas progesterons: mitohondriju fermenti pārvērš holesterīnu par pregnenolonu, bet gludā endoplazmatiskā tīkla fermenti pregnenolonu pārveido progesteronā.[3] Progesterons sekmē grūtniecības iestāšanos un normālu norisi:
- stimulē dzemdes gļotādas (endometrija) dziedzeru sekrēciju
- veicina blastocistas implantāciju endometrijā.
- Folikulu šūnas tekocīti transformējas par tekoluteocītiem, kas sastāda 20% no dzeltenā ķermeņa šūnām. Tās ir nelielas steroīdogēnās šūnas ar tauku ieslēgumiem. Tekoluteocīti veido sakopojumus dzeltenā ķermeņa saistaudu septās. Tie producē progesteronu, estrogēnus un androstendionu, kuru granulozoluteocīti pārvērš par estradiolu.
Dzeltenais ķermenis saglabājas, ja iestājas grūtniecība, un izzūd, ja apaugļošanās nenotiek. Ja grūtniecība neiestājas, tas funkcionē vēl 12—14 dienas pēc ovulācijas. Pēc tam granulozoluteocīti un tekoluteocīti iet bojā apoptozes celā un tos aizvieto saistaudu rēta — baltais ķermenis (corpus albicans). Tādā gadījumā to sauc par menstruālo dzelteno ķermeni.
Gadījumā, ja iestājas grūtniecība, placentas horioniskais gonadotropīns u.c. signālmolekulas nomāc apoptozi un stimulē dzeltenā ķermeņa augšanu. Līdz ar to veidojas grūtniecības dzeltenais ķermenis, kas aktīvi funkcionē līdz trešajam grūtniecības mēnesim, kad tā funkcijas pārņem placenta. Grūtniecības beigās dzeltenā ķermeņa izmērs samazinās un dažu mēnešu laikā pēc dzemdībām tas deģenerējas.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Brian Davis. Carotenoid metabolism as a preparation for function. Pure & Applied Chemistry, Vol. 63, No. 1, pp. 131–140, 1991.
- ↑ Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617
- ↑ Medicīniskā histoloģija. Jurijs Markovs. ISBN 978-9984-716-76-3 Izdevniecība J. T. Group, Gads 2008, lappuses 212
- ↑ Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.