Dzeltenā lēpe
Dzeltenā lēpe (latīņu: nuphar lutea) ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs.
| Dzeltenā lēpe Nuphar lutea L. | |
|---|---|
 Dzeltenā lēpe (Nuphar lutea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ūdensrožu rinda (Nymphaeales) |
| Dzimta | Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) |
| Ģints | Lēpes (Nuphar) |
| Suga | Dzeltenā lēpe (N. lutea) |
 Dzeltenā lēpe Vikikrātuvē | |
Bieži sastopams ezeros, upju attekās un lēni tekošās upēs. Saknenis resns, garš un sulīgs, uz tā redzamas lapu kātu atliekas. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedi atrodas lapu žāklēs, pa vienam pat vairāk nekā 1 m gara kāta galā, 4—6 cm diametrā. Kauslapas ziedam ir piecas, dzeltenas, ārpusē, pie pamata zaļganas, biezas, 2—3 cm garas, 3—4 reizes garākas par vainaglapām. Vainaglapu ir daudz, tās ir dzeltenas, pie pamata sašaurinātas, galotnē noapaļotas vai mazliet jomainas. Putekšņlapas iegarenas, dzeltenas, līdzīgi vainaglapām piestiprinātas pie ziedgultnes. Putekšnīcas iegareni ovālas, dzeltenas. Sēklotne olveida, galotnē koniski sašaurināta. Drīksnas vidū piltuvveida padziļinājums, mala gandrīz gluda, stari 10-—2, tie nesniedzas līdz malai. Augļlapu daudz. Auglis koniski olveidīgs, tā virsma gluda. Auglis nogatavojas zem ūdens.
Ārstniecībā izmanto sakneņus. No drogas iegūst alkaloīdus, kuri iedarbojas uz trihomonām un dažiem mikroorganismiem. Svaigu sakņu esenci lieto homeopātijā. Izmantojot sakneņus, pēc tautas medicīnas norādījumiem iespējama saindēšanās.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeltenā lēpe |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |